Pilotprojekta ietvaros parāda ārpustiesas atguvēju iesaiste tiks veikta pirms lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksu nodošanas piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā. Dati apliecina, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem brīvprātīgi vai piespiedu kārtā izdodas saņemt kaut vienu maksājumu tikai aptuveni 30% gadījumu. Piesaistot parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējus, iecerēts padarīt vērienīgāku individuālo darbu ar parādniekiem, tādējādi sekmējot saistību izpildi un samazinot kopējā parāda pret valsti apmēru.

Ar likumprojektu tiek plānots arī noteikt papildu jaunu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekam – aizliegumu spēlēt azartspēļu un izložu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Projekts paredz, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā.

Norādāms, ka 2021. gada 7. janvārī Saeima 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja plānotos ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, jo papildu ierobežojumu ieviešana pret uzturlīdzekļu parādniekiem sekmēs vecāku pienākumu pildīšanu gan pret savu bērnu, gan atmaksājot parādu valstij, kas uzturlīdzekļu nemaksātāju vietā bērnu uzturam – kopumā 46 tūkstošiem – katru mēnesi izmaksā 4,5 miljonus eiro.

Tieslietu ministrija norāda, ka jau šobrīd likums paredz vairākas motivējošas iespējas parādniekam labprātīgi nokārtot savas saistības, piemēram, parādniekam, kura vietā uzturlīdzekļus izmaksā administratīvā procesa ietvaros, ir tiesības noslēgt vienošanos par kārtību, kādā viņš veic parāda maksājumus. Savukārt cits mehānisms paredz, ka parādnieku atbrīvo no pienākuma maksāt aprēķinātos likumiskos procentus, ja tas līdz 2021. gada 30. jūnijam nosegs visu pamatparādu par viņa vietā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem.

Vienlaikus Tieslietu ministrija nepārtraukti strādā pie regulējuma paplašināšanas, lai veicinātu parādu labprātīgu nokārtošanu un vecāku pienākuma izpildi bez tālākas valsts iesaistes, kā arī pie dažādiem piespiedu līdzekļiem un atbildības instrumentiem.