Senāts atzina, ka apgabaltiesa nepamatoti aprēķinu par transportlīdzekļa glabāšanu piemērojusi līdz dienai, kad stājies spēkā lēmums par saukšanu pie administratīvās atbildības, nevis dienu, ka transportlīdzekļa īpašnieks no transportlīdzekļa atteicies. Tāpat apgabaltiesa transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu aprēķinā ietvērusi tikai maksu, ko aģentūra maksā darījumu partnerim, kas nodrošināja transportlīdzkļa glabāšanu, tomēr tas nenozīmē, ka aprēķinā nevar iekļaut arī izmaksas, kas aģentūrai rodas saistībā ar izņemtās mantas glabāšanas administrēšanu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Izskatāmajā lietā Valsts policija 2017. gada 25. decembrī izņēma transportlīdzekli, ar kuru pieteicējs, būdams 14 gadu vecs, bija izdarījis administratīvos pārkāpumus, proti, vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un transposrtlīdzeklim nav bijusi apdrošināšana. Valsts policija nodeva transportlīdzekli glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai. 2018. gada 5. janvārī Valsts policija pieņēma lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī nolēma izņemto transportlīdzekli atdot tā īpašniekam. Aģentūra 2018. gada 16. janvārī saņēma transportlīdzekļa īpašnieka (kas nav pieteicējs) 15. janvāra iesniegumu par atteikšanos no transportlīdzekļa. Aģentūra transportlīdzekli realizēja (nodeva pārstrādei).

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 7. decembra noteikumu Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” pieteicējam noteikts pienākums segt izdevumus par transportlīdzekļa nogādāšanu un glabāšanu no 2017. gada 25. decembra līdz 2018. gada 15. janvārim.

Izskatot Nodrošinājuma valsts aģentūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts vispārīgi atzina par pareiziem apgabaltiesas apsvērumus par to, ka izņemtās mantas glabāšanas izdevumiem jābūt samērīgiem ar personai piemēroto sodu, mantisko stāvokli, rīcību procesa virzībā, nepieciešamību izņemto mantu turēt. Tomēr tas nenozīmē, ka aprēķinā nevar iekļaut arī izmaksas, kas aģentūrai rodas saistībā ar izņemtās mantas glabāšanas administrēšanu. Šādi izdevumi ir ierēķināmi izdevumos, tomēr šai daļai jābūt ekonomiski pamatotai. Ekonomiski pamatotai ir jābūt arī līgumcenai, par kādu aģentūra vienojusies ar darījumu partneriem, kuriem uzticējusi transportlīdzekļu glabāšanu.

Noteikumu par rīcību ar izņemto mantu 74. punkts nosaka dienu, līdz kurai aprēķina izdevumus par izņemtās mantas glabāšanu, ja administratīvā pārkāpuma lietā ir uzlikts administratīvais sods. Konkrētajā lietā nav strīda, ka mantas īpašnieks ir atteicies no transportlīdzekļa. Senāts spriedumā norāda, ka tādējādi piemērojams minēto noteikumu 74.2. punkts, kad izņemtās mantas īpašnieks atteicies no izņemtās mantas. Senāts neredz juridisku pamatu nepiemērot Noteikumu par rīcību ar izņemto mantu 74.2. apakšpunktu, bet piemērot 74.4. apakšpunktu tikai tāpēc, ka persona, kas izdarījusi pārkāpumu, ir nepilngadīga un pati nevar atteikties no transportlīdzekļa.

Lieta Nr. SKA-407/2021 (A420224418).