Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa nebija tiesīga pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, jo konkrētās lietas apstākļi un apelācijas sūdzībās izteikto prasību apjoms neatbilda Kriminālprocesa likumā minētajiem gadījumiem, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā. Savukārt atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmajai daļai (likuma redakcijā, kas bija spēkā lēmuma pieņemšanas brīdī) apsūdzētais apelācijas sūdzībā bija iebildis pret rakstveida procesu, izsakot lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Senāts atzīst, ka, izlemjot jautājumu par lietas izskatīšanas procesa veidu, nav izšķirošanas nozīmes apstāklim, ka procesā iesaistītā persona iebildumus pret rakstveida procesu ir paudusi apelācijas sūdzībā, nevis vēlāk - pēc apelācijas instances tiesas paziņojuma par tiesībām iesniegt iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā saņemšanas. Atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, apelācijas sūdzībā iesniedzējs var norādīt lūgumus, tai skaitā par lietas izskatīšanu rakstveida vai mutvārdu procesā, kurus apelācijas instances tiesai ir jāņem vērā.

Tādējādi lieta bija nozīmējama izskatīšanai mutvārdu procesā. Savukārt, 2020. gada 9. novembrī, mainoties tiesiskam regulējumam, apelācijas instances tiesai pirms lietas izskatīšanas rakstveida procesā, bija vispārējs pienākums paziņot apsūdzētajam tiesības 10 dienu laikā pamatot savu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Pēc šo prasību izpildes apelācijas instances tiesai vajadzētu izvērtēt, vai procesā iesaistītās personas iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir pamatoti. Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa minētās prasības nav izpildījusi.

Izskatāmajā lietā Senāts bija saņēmis apsūdzēto kasācijas sūdzības un Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurores kasācijas protestu par Kurzemes apgabaltiesas lēmumu. Virsprokurores kasācijas protests bija iesniegts par apsūdzētajiem noteikto sodu, savukārt kasācijas sūdzībās apsūdzētie Kurzemes apgabaltiesas lēmumu pārsūdzēja pilnā apjomā - par viņu atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas, proti, par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā.