Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Tas ir ļoti nepieņemami, ka pamatnostādņu projektā tiek piedāvāts atņemt pašvaldībām lemšanas tiesības aizliegt azartspēļu rīkošanu savā teritorijā. Acīmredzot, azartspēļu biznesa pārstāvji ir sapratuši, ka tas ir efektīvs līdzeklis. Pateicoties sabiedrības spiedienam, dažas pašvaldības ir spējušas efektīvi apturēt azartspēļu sērgas izplatīšanos. Tāpat nav saprotams, kādu labumu var dot likuma papildināšana ar aizliegumu organizēt azartspēles bērnudārzos un rotaļlaukumos. Vai tiešām tā ir patiesā problēmas sakne?”

“Azartspēļu ierobežojumiem ir jābūt reāliem, nevis šķietamiem. Ja tiks pieņemtas šādas pamatnostādnes, nemainīsies pilnīgi nekas!” Tie, kas pelna no šī biznesa, un tie, kas no tā tiek sponsorēti, vēlas, lai esošā politika turpinās. Taču sabiedrība prasa, lai notiek reāla šīs sērgas ierobežošana. Cilvēki neizdara pašnāvības tāpēc, ka ir aizvērtas spēļu zāles. Cilvēki izmisumā dara sev galu tad, kad tās ir atvērtas, norāda J. Bordāns.

Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu projektā piedāvātos risinājumus J. Bordāns raksturo kā kosmētiskus pasākumus, kas efektīvi nodrošinās azartspēļu biznesa kaitīgās ietekmes turpināšanos vēl septiņus gadus. Latvijai ir ļoti būtiski turpmāko valsts politiku veidot tā, lai tā atbilst sabiedrības un interesēm un arī aizsargātu tās. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns aicina Finanšu ministriju pārskatīt valsts politikas virzienus attiecībā azartspēļu biznesu – nevis saglabāt un attīstīt azartspēļu biznesa kaitīgo sociālo fenomenu, bet īstenot likumīgus un efektīvus ierobežojumus.

Tieslietu ministrija jau pamatnostādņu izstrādes procesā savos atzinumos jau vairākkārtēji ir izteikusi viedokli, ka Finanšu ministrijas virzītais projekts nav atbalstāms, jo tajā saskata vairākas konceptuālas problēmas. Šādu nostāju arī Saeimas deputātiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas 2021. gada 15. marta sēdē pauda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols.