Senāts norādījis, ka apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi, ka apsūdzēto vainīgums noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā, ir pierādīts ar pieļaujamiem un ticamiem pierādījumiem, kas nerada šaubas par to, ka apsūdzētie kā valsts amatpersonas izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai veiktu nelikumīgu ziedojumu Liepājas Jūrniecības koledžai, tas ir, naudas līdzekļus izmantoja normatīvajos aktos neparedzētiem mērķiem. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka lietā iegūtie pierādījumi rada pārliecību, ka līgums ar Liepājas Jūrniecības koledžu noslēgts, lai maskētu un slēptu Rīgas brīvostas ziedojuma veikšanu Liepājas Jūrniecības koledžai. Līgums tika noslēgts bez ekonomiska pamatojuma un faktiskas izpildes.

Krimināllieta pret apsūdzētajiem tika ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus Liepājas Jūrniecības koledžai. Apsūdzētajiem apsūdzība celta arī par Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku nelikumīgu prēmēšanu un materiālo stimulēšanu, kas radīja smagas sekas.

Izskatāmajā lietā jau stājies spēkā spriedums daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem darbinieku prettiesiskā prēmēšanā un materiālā stimulēšanā, jo šajā daļā Senāts ar 2018. gada 29. marta lēmumu Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 19.s eptembra spriedumu atstāja negrozītu.

Lieta Nr. SKK-64/2021 (11816007415).