Savā 2013. gada 20. maija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantu (tiesības uz mājokļa neaizskaramību), sūdzējās par viņa dzīvesvietas apskati, kuru, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, veica Valsts policijas darbinieki, lai pārbaudītu informāciju par iespējamo administratīvo pārkāpumu.
 
Ņemot vērā valdības izvirzīto argumentu, ka iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz mājokļa neaizskaramību nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni, Tiesa vērtēja, cik nozīmīga bija iejaukšanās iesniedzēja tiesībās, vai pastāv kādi īpaši apsvērumi par cilvēktiesību ievērošanu, kuru dēļ būtu jāturpina šīs sūdzības izskatīšana, un vai nacionālajai tiesai ir bijusi iespēja izskatīt šo sūdzību.
 
Tiesa iesākumā atzīmēja, ka iesniedzēja sūdzība ir par tiesneša lēmumu, ar kuru Valsts policijai tika dota atļauja veikt apskati iesniedzēja dzīvesvietā. Tiesa tālāk norādīja, ka aizskāruma līmenis katrā lietā ir nosakāms individuāli, ņemot vērā gan iesniedzēja subjektīvo attieksmi pret situāciju, gan arī lietas objektīvos apstākļus. Piemērojot šos principus iesniedzēja gadījumam, Tiesa uzskatīja par svarīgu norādīt, ka iesniedzēja dzīvesvietas apskatei tika saņemta tiesneša iepriekšēja atļauja, kā to pieprasa nacionālais regulējums. Tiesnese bija izskatījusi Valsts policijas amatpersonu iesniegtos materiālus, kuros, pretēji iesniedzēja apgalvotajam, bija iekļauta ne tikai informācija no anonīmiem avotiem, bet arī paskaidrojumi no citām personām, kas ļāva tiesnesei lemt par apskates nepieciešamību. Arī pārējie Tiesas rīcībā esošie materiāli apstiprināja, ka 2012. gada 15. novembrī notikusī iesniedzēja dzīvesvietas apskate noritēja ierastas tiesneša sankcionētas policijas operācijas ietvaros. Tiesa ari norādīja, ka ievērojot iesniedzēja iepriekš iesniegtās sūdzības par Valsts policijas Balvu iecirkņa amatpersonām, apskati veica Valsts policijas amatpersonas no citas reģionālās struktūrvienības.
 
Turpinājumā Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēja sūdzība neatklāj vispārsvarīgus jautājumus par Konvencijā garantēto tiesību ievērošanu, kā arī nenorāda uz sistēmiska rakstura problēmu.
 
Visbeidzot Tiesa norādīja, ka iesniedzēja sūdzība par Balvu rajona tiesas tiesneša lēmumu tika vēlāk pārbaudīta nacionālajā tiesā. Proti, iesniedzēja sūdzību bija izskatījis un kā nepamatotu noraidījis Balvu rajona tiesas priekšsēdētājs. Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa atzina iesniedzēja sūdzību par nepieņemamu izskatīšanai, jo iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz mājokļa neaizskaramību nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni.
 
Tiesas Komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
 
Pilns 2021. gada 1.aprīļa Tiesas Komitejas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu lēmumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (33012/13) un pasludināšanas datums (01/04/2021).

Fakti lietā Berezovs pret Latviju
 
2012. gada 2. novembrī Valsts policijā tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process par iespējamo ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpumu.
 
2012. gada 5. novembrī Balvu rajona tiesas tiesnesis izsniedza atļauju veikt apskati iesniedzēja dzīvesvietā Administratīvo pārkāpumu kodeksa 256.¹ pantā noteiktajā kārtībā, nolūkā atrast un izņemt ar akcīzes nodokļa markām nemarķētas preces.
 
2012. gada 15. novembrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa amatpersonas, uzrādot tiesneša lēmumu, veica iesniedzēja dzīvesvietas vizuālo apskati viņa klātbūtnē. Apskates laikā ar akcīzes nodokļa markām nemarķētas preces netika atrastas.
 
Par Balvu rajona tiesas tiesneša lēmumu iesniedzējs 2012. gada 12. decembrī iesniedza sūdzību Balvu rajona tiesas priekšsēdētājam. Iesniedzējs uzskatīja, ka tiesnesis, atļaujot veikt apskati administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros, nebija pietiekami iepazinies un pārbaudījis Valsts policijas rīcībā esošos materiālus. Tāpat iesniedzējs uzskatīja, ka apskati administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros ir pieļaujams veikt tikai gadījumos, kad jau ir noticis administratīvais pārkāpums, nevis gadījumos, kad tiesībsargājošajām iestādēm ir tikai aizdomas par šāda pārkāpuma esamību. Iesniedzēja sūdzība tika noraidīta kā nepamatota. Balvu rajona tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tiesneša uzdevums, pieņemot lēmumu Administratīvo pārkāpumu kodeksa 256.¹ pantā noteiktajā kārtībā, ir pārliecināties un pārbaudīt, vai tiesībsargājošo iestāžu iesniegtie materiāli satur pamatotas aizdomas par iespējamo administratīvo pārkāpumu.
 
2012. gada 25. decembrī Valsts policija izbeidza administratīvā pārkāpuma lietvedību pārkāpuma sastāva neesamības dēļ.