Izskatāmajā lietā Jūrmalas aizsardzības biedrība un līdzpieteicēji iebilda lēmumam par būvatļaujas izdošanu, uzskatot, ka tādējādi tiktu pieļauta teritorijas plānošanas dokumentiem neatbilstoša apbūve, kā arī plānotā būve harmoniski neiekļautos apkārtējā vidē.

Senāts spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa nav vērtējusi būvieceres iekļaušanos vēsturiski izveidotajā pilsētvidē un nav aplūkojusi to, vai būvatļaujas izdošana ir saskaņā ar domes izvirzītajām teritorijas attīstības prioritātēm. 

Senāts norāda, ka pašvaldībai ir jāsamēro attīstītāja vēlme izmantot sev piederošo īpašumu veidā, ko formāli atļauj teritorijas plānošanas dokumentā iezīmētie atšķirīgie izmantošanas veidi, no vienas puses, un sabiedrības interese saglabāt dzīvestelpu ar tai raksturīgo apbūves veidu un arī tam pakārtoto dzīvesstilu, no otras puses. Pašvaldības atbildība atrast atbilstošāko attīstības risinājumu, kas būtu ilgtspējīgs un sociāli pamatots, šādā gadījumā tiek pārnesta uz būvatļaujas izdošanas procesu. Būvatļaujas izdošana tikai tad ir tiesiska, ja paredzētā būvniecība atbilst gan teritorijas plānojuma burtam, gan garam. 

Senāts nesaskata, ka apgabaltiesa konkrētās būvniecības ieceres iederību apkārtējā teritorijā būtu novērtējusi, pēc būtības izsverot vēsturiski izveidotajai apbūvei atbilstošu attīstību un viesu izmitināšanas objekta radīto ietekmi uz apkārtējo teritoriju un tās iedzīvotājiem. Tas, ka apkārtējā teritorijā dažādos periodos ir izbūvētas atsevišķas tai netipiskas būves, neattaisno turpmāku vēsturiski veidotajam apbūves raksturam pretēju teritorijas attīstību.
Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesai, izskatot lietu no jauna, ir jāvērtē konkrētās būvieceres atbilstība kopējam apkārtējās apbūves raksturam. Aplūkojot būvieceres atbilstību konkrētās pilsētas daļas vēsturiskajai apbūvei, ir vērtējams tas, kā ir veidojusies konkrētā teritorija, kāda apbūve tai raksturīga, vai tā ir klusa pilsētas telpa ar piemājas dārziņiem, plašu zaļo zonu, zemu satiksmes intensitāti un cilvēku kustību kopumā, vai arī tā atbilst pilsētvidei ar aktīvāku sabiedrisko dzīvi, vai tajā ir atrodami sabiedriskie un tūrisma objekti, tālab apgrozās lielāks cilvēku daudzums un ir augstāka kustības intensitāte, un attiecīgi viesu izmitināšanas objekta izvietošana būtu iederīga.

Turklāt apgabaltiesa nepamatoti ignorējusi Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju, kurā kā virsmērķis ir izvirzīta pilsētas telpai raksturīgās savrupmāju apbūves aizsardzība, nodalot to no dzīves vides, kurai raksturīga izteikti aktīva sabiedriskā dzīve, cilvēku daudzums un kustība, transporta plūsmas un pakalpojumu dažādība.