“Atlase kā ikviens process nav sastindzis un nemainīgs. Attīstība un uzlabojumi ir iespēja sekot līdzi laika garam, tiesu sistēmas vajadzībām un piemēroties organizatoriskajām iespējām. Ar veiktajiem grozījumiem tas viss tiek sekmēts,” norāda Tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja, Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Balta.

Kandidātu atlases kārtībā grozīti nosacījumi profesionālo pamatzināšanu pārbaudes testa organizēšanā – palielināts jautājumu skaits, lai aptvertu plašāku pārbaudāmo zināšanu loku un atsijātu tos kandidātus, kam trūkst pamatzināšanu. Atbilstoši jautājumu skaitam palielināts arī testa izpildīšanas laiks un vērtēšanas sistēma vienādota ar citās kārtās izmantojamo 10 ballu sistēmu, lai testā iegūstamo punktu īpatsvars nebūtu pārmērīgi liels attiecībā pret citās kārtās iegūstamo.

Lai padziļināti un vispusīgi pārbaudītu tiesneša amata pildīšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas, pilnveidota sadaļa par profesionālo zināšanu izvērtējumu kāzusu risinājumā un atbildēs uz komisijas sagatavotajiem jautājumiem. Grozījumi vērsti uz to, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus pretendentiem attiecībā uz risināmajiem kāzusiem un objektīvi salīdzināmu novērtējumu.

Paredzēta iespēja dot risināšanai visiem pretendentiem vienādus kāzusus, lai vērtējums būtu maksimāli salīdzināms. Savukārt jautājumi, uz kuriem jāsniedz mutvārdu atbildes, kandidātiem tiks darīti zināmi iepriekš – jau izsludinot konkursu. Jautājumi tiks veidoti līdzīgā veidā, kā tas iepriekš ir bijis kvalifikācijas eksāmenā, proti, vērsti uz tiesvedības procesa pārzināšanu un judikatūras izmantošanu. Šādā veidā pretendentiem, jau gatavojoties konkursam, būs iespēja padziļināt praktiskajam darbam nepieciešamās profesionālās zināšanas.

Jaunajā kārtībā iekļauta arī kandidātu psiholoģiskā novērtēšana, pieaicinot profesionālu šīs jomas speciālistu. Tas darīts, pamatojoties uz pozitīvo pieredzi Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlasē.

Lai efektīvāk izmantotu atlases komisijas darba resursus, ir mainīta atlases kārtu secība. Proti, vispirms notiek profesionālo zināšanu pārbaudes tests, bet pieteikumā sniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšana, pārliecinoties par pretendentu motivāciju un prasmi to pamatot, – pēc tam. Testa rezultātu pārbaude prasa mazāk resursu nekā pieteikumā sniegto atbilžu izvērtēšana.

Lai pēc iespējas vienādotu pieeju dokumentu iesniegšanai, atlases kārtībai pievienotas dokumentu iesniegšanas vadlīnijas. Tas gan nemaina to, ka pats pretendents ir atbildīgs par attiecīgu pierādījumu pievienošanu un izvēlas, kādus pierādījumus iesniegt. Kā izņēmums paredzētas komisijas tiesības uzdot precizējošus jautājumus, ko var būt nepieciešams izmantot, vērtējot kandidāta reputācijas aspektu.

Pretendenti, kuri sekmīgi nokārto atlases pārbaudījumus, kļūst par tiesneša amata kandidātiem un tiek iekļauti attiecīgajā kandidātu sarakstā, proti – uz vispārējās jurisdikcijas tiesu, administratīvo tiesu vai ekonomisko lietu tiesu. Lai novērstu kļūdainu interpretāciju iespējas, tagad skaidri noteikta kārtība, kādā kandidāti var nokļūt no viena kandidātu saraksta citā sarakstā.

Jaunajā kārtībā arī vairāki grozījumi, kas piešķir kandidātu atlases komisijai lielāku rīcības brīvību rast elastīgus organizatoriskus risinājumus mainīgos apstākļos. Izstrādājot iepriekšējo kārtību, nebija iespējams paredzēt pandēmiju un saistībā ar to pieņemtos ierobežojumus, kas lika meklēt tādus risinājumus norises organizēšanai, kurus atsevišķi kārtības noteikumi liedza īstenot.

Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība