Senāts spriedumā norāda jau uz iepriekš paustām atziņām, ka attiecībā uz strīdu izskatīšanu regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju radušās domstarpības risināmas civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Izskatāmajā gadījumā regulatora lēmums nav atzīstams par administratīvo aktu, jo tas ir pieņemts tāda normatīvā regulējuma ietvaros, kas vērsts uz strīda izskatīšanu civilprocesuālā, nevis administratīvā procesa kārtībā. Proti, regulators šādā gadījumā pilda ārpustiesas funkciju pirms vēršanās tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja nav panākts risinājums pirmstiesas procesā (kādu no pusēm neapmierina regulatora sniegtā atbilde). Tātad regulators sev ar likumu piešķirto publisko varu pieņemt lēmumus, izšķirot civiltiesiskus strīdus, īsteno civiltiesisko attiecību ietvaros.

Tas, ka iestāde, darbojoties civiltiesisko attiecību ietvaros, ir izlēmusi arī jautājumus, kas, iespējams, ir ārpus tai piešķirtās kompetences, nepadara iestādes lēmumu par administratīvo aktu. Tas tikai nozīmē, ka, savas kompetences ietvaros izdodot uz civiltiesiska strīda noregulējumu vērstu lēmumu, iestāde ir pieļāvusi kļūdu. Šāda kļūda ir novēršama tā procesa ietvaros, kur tā ir pieļauta.

Lieta SKA-13/2021 (A43010816)