Lai arī kopumā situācija ir novērtēta kā laba, tiesneši nejūtas droši. Drošību apdraud gan iekšēji organizatoriski faktori – hierarhiskas attiecības starp instancēm un tiesnešiem pašiem, gan ārēji faktori – prezentējot pētījumu Tieslietu padomē un preses konferencē, norādīja tā autore Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju virziena vadošā pētniece Aivita Putniņa.

Kā spēcīgākie ārējās ietekmes faktori tiesnešu aptaujā uzrādīta mediju ietekme un politiskā ietekme, kura visbiežāk izpaudusies Tieslietu ministrijas un ministra spiedienā. Tiesnešus uztrauc arī lietas dalībnieku spiediens, citu tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāte, kas rezultātā ietekmē arī tiesnešu darbu.

Savukārt kā viens no spēcīgākajiem iekšējiem faktoriem minēts nepietiekamais savstarpējais atbalsts pašu tiesnešu vidū. No vienas puses, tiesneši redz savas pārstāvniecības trūkumus un viedokļa neņemšanu vērā, veidojot tiesu sistēmas politisko un tiesisko ietvaru. No otras puses, tiesnešu pašu vidē atbalsts nav pietiekams. Tiesneši novērtē tiesnešu pašpārvaldes institūciju lomu, taču īpaši zemākas instances tiesneši vēlētos sadarbību paplašināt, saņemot atbalstu no augstākas instances tiesas tiesnešiem.

• Tiesnešu aptaujas rezultātu kopsavilkums
• Aivitas Putniņas prezentācija preses konferencē
• Preses konferences videoieraksts

Tieslietu padomes priekšsēdētājs: aptaujas rezultāti Tieslietu padomei būs kā darba instruments

Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs tiesnešu neatkarības pētījumu novērtē kā ļoti bagātu materiālu turpmākajam Tieslietu padomes darbam. Komentējot faktu, ka vislielāko ārējo apdraudējumu tiesneši izjūt no Tieslietu ministrijas, Aigars Strupišs uzsver: tas parāda, ka Tieslietu padomes kurss uz tiesu varas atsaistīšanos no izpildvaras ir pareizs. Tieslietu padomes darbības stratēģija ir vērsta uz tiesu varas padarīšanu par līdzvērtīgu valsts varas atzaru.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs uzsver arī faktu, ka tiesneši uztraucas nevis par savu individuālo, bet gan tiesu sistēmas atkarību no izpildvaras: “Tiesneši nesaredz spiedienu konkrētās lietās, bet redz sistēmisko atkarību no ministrijas – caur budžetu, apmācībām, tiesu administrēšanu.”

Savukārt faktu, ka trešā daļa tiesnešu, taisot spriedumu, domā par to, lai tas netiktu atcelts augstākā instancē, Tieslietu padomes priekšsēdētājs vērtē pozitīvi, jo tādēļ tiesu sistēmā ir hierarhija un trīs instanču tiesas. Taču ar augstākas instances spriedumu tiesnesis nav sasaistīts absolūti – no tiesu prakses var atkāpties, to pamatojot. Ļoti svarīgs aspekts, ko parādīja aptauja, – praktiski visi tiesneši atzīst apmācību nepieciešamību. Tas ir līdzeklis, kas reāli kalpo tiesnešu darba kvalitātes celšanai. Tā ir viena no Tieslietu padomes svarīgākajām prioritātēm.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs uzmanību vērš arī uz faktu, ka šī aptauja apgāž publiskajā telpā izplatīto Eiropas tiesnešu aptaujas rezultātu interpretāciju, ka 70% Latvijas tiesnešu šauboties par savu kolēģu godprātību un iespējamo korupciju. Tiesnešu aptauja liecina, ka tikai 2–5% tiesnešu šādas šaubas ir vairāk vai mazāk bieži un ka vismaz daļēji šīs šaubas radījusi informācija medijos, nevis personiskā pieredze.

Bet vislielākais gandarījums Tieslietu padomes priekšsēdētājam par tiesnešu aktivitāti aptaujā – tajā piedalījies 61% tiesnešu – divreiz vairāk nekā Eiropas aptaujā. Īpaši cerības raisa jauno kolēģu attieksme – 30–40 gadus vecie tiesneši piedalījušies simtprocentīgi visi. “Tas nozīmē, ka jaunajai paaudzei rūp tiesu prestižs un nākotne. Viņi arī atvērtāki mācībām, komunikācijai ar medijiem. Viņi būs tie, kuri veidos tiesu nākotni,” uzsver Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.