Līdz ar grozījumiem Būvniecības likumā šobrīd daudz skaidrāk nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība, precīzi nosakot katra dalībnieka atbildību par savu būvniecības procesa daļu:

• būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību;
• autoruzraudzības veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un viņa saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem;
• būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija);
• būvuzraudzības veicējs saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem un noslēgto līgumu nodrošina būvniecības ierosinātāja likumīgo interešu pārstāvību būvdarbu procesā, tai skaitā visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli;
• būvekspertīzes veicējs atbild par būvekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību būvekspertīzes uzdevuma ietvaros.

Lai mazinātu strīdus situāciju rašanos, kad viena būvniecības procesa posma būvspeciālisti ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, likumā paredzēts, ka viņi, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir tiesīgi pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie būvspeciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi. Ja būvspeciālists atbilstoši savām profesionālajām zināšanām un pieredzei konstatē cita būvspeciālista profesionālajā darbībā acīmredzamus normatīvo aktu prasību pārkāpumus, viņš rīkojas tā, lai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, t.i. dara visu iespējamo, lai pārkāpums tiktu novērsts, vai vēršas kontrolējošās institūcijās.

Tāpat līdz ar grozījumiem likumā precizēta BVKB kompetence, turpmāk BVKB veiks arī publisku ēku atjaunošanas kontroli, ja būvdarbu veikšanai būs nepieciešama būvatļauja. BVKB turpmāk sniegs arī metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā.

Līdz ar grozījumiem likumā precizēta arī būvvaldes kompetence, nosakot, ka būvvaldes kompetencē visa būvniecības administratīvā procesa ietvaros (būvniecības iecere, būvdarbi, pieņemšana ekspluatācijā) būs veikt šādas būvniecības un tehnisko prasību pārbaudes:

• arhitektoniskās kvalitātes pārbaudes, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
• pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteikto prasību pārbaudes;
• normatīvajos aktos noteikto būvju novietojuma pārbaudes.

Tāpat ar šiem grozījumiem likumā tiek radīts tiesiskais pamats “klusēšanas - piekrišanas” principa ieviešanai būvniecības procesā, piemēram, uzskatāms, ka īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir saskaņojis būvprojektu attiecībā uz viņa inženiertīkla vai autoceļa šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu viņa inženiertīkla vai autoceļa aizsargjoslā (izņemot pieslēgšanos inženiertīklam vai autoceļam, vai atslēgšanos no inženiertīkla vai autoceļa), ja viņš būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā nav atteicis šāda būvprojekta saskaņošanu.

Vienlaikus pilnveidots regulējums par būvvaldes izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu, paplašinot to gadījumu skaitu, kuros Būvniecības likumā tieši noteiktu administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur to darbību.