Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: “Nav šaubu, ka valsts noteiktā apjomā drīkst iesaistīties pašvaldības darbā. Turklāt šajos likuma grozījumos paredzētā funkcionālā pārraudzība nodrošinās ne tikai pietiekamu aizbildnības un aizgādnības iestāžu darbības uzraudzību, bet arī kvalitatīvu un bērnu interesēm atbilstošu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības un aizgādnības jomā.”

Tieslietu ministrijas ieskatā, šis regulējums, kas paredz valsts funkcionālo pārraudzību pār bāriņtiesām, veicinās tiesisku bāriņtiesu darbību.

Likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” mērķis ir nodrošināt atbilstību Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam (likums pieņemts 2020. gada 10. jūnijā un stājies spēkā 2020. gada 23. jūnijā); noteikt, ka tiesiskās attiecības ar bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām; noregulēt jautājumus saistībā ar bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa mācību programmas apgūšanas pienākumu un darba režīmu laikā līdz minētās mācību programmas apgūšanai; tiesiski reglamentēt situāciju, ja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktā administratīvo teritoriju apvienošanas dēļ tiek izveidota jauna bāriņtiesa, vairākām pašvaldībām apvienojoties, kā arī gadījumā, ja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktā administratīvo teritoriju apvienošana neskar pašvaldību (nerada nepieciešamību likvidēt esošas vai izveidot jaunas institūcijas).

Plašāk ar grozījumiem iespējams iepazīties Saeimas mājaslapā.

Papildu informācija

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka valstij ir pienākums pārraudzīt pašvaldības darbības tiesiskumu un panākt, ka šī darbība ir tiesiska (skatīt Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.2017-32-05 14. punktu).