Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: "Likumprojektā paredzētais regulējums būtu liels solis, lai dalītā īpašuma tiesiskās attiecības padarītu skaidrākas, taisnīgākas un vienkāršākas visām tajās iesaistītajām personām. Jāpieliek punkts neskaidrajām attiecībām starp mājokļu un zemes īpašniekiem, paredzot vienotu piespiedu nomas maksājumu 4% apmērā līdzšinējo 6% vai pat lielāku maksājumu vietā.”  

Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206600 būves, kas atrodas uz 68900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis.  

Šobrīd likumprojekts ir izstrādāts ar pieņēmumu, ka zemes īpašnieks maksā standarta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi (1,5% no kadastrālās vērtības) par dalītā īpašumā esošu zemi. Atbilstoši tam, kādas izmaiņas notiks NĪN likmēs nākotnē, tiks gatavoti grozījumi likumprojektam. Proti, ja gadījumā valdība un Saeima atbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvājumu noteikt NĪN likmi dzīvojamās apbūves zemei 0,3% apmērā, likumprojektā paredzēto likumiskās maksas apmēru būtu iespējams samazināt līdz 2,8% (4%–1,2%). 

Likumprojektā piedāvātā vienotā regulējuma būtiskākas iezīmes:   

• likumā noteikts fiksēts zemes lietošanas maksas apmērs 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem;   
• likumā regulētas attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā;   
• trīs gadu noilgums jebkuriem prasījumiem no zemes lietošanas attiecībām;   
• esošo attiecību, tai skaitā ar tiesas spriedumu regulēto attiecību, pāreja uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos attiecības tiek regulētas dažādi.

Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas reizes ir grozīti likumi, trīs Satversmes tiesas spriedumos piespiedu nomu regulējošās tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām Satversmei.