Komanda, treneri un atbalstītāji – par M.E. Praisa sacīkstēm

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) komandu šogad sacensībās pārstāvēja profesionālā maģistra studiju programmas “Tiesību zinātne” pirmā kursa studentes Anete Suharževska, Kristiāna Pētersone, Lūcija Strauta un Beatrise Bensone.

Komandas galvenie treneri bija LU JF asoc. prof. Artūrs Kučs, Eva Vīksna un Emīls Jonins, bet komandas dalību sacensībās atbalstīja zvērinātu advokātu birojs “Rödl & Partner Legal”.

Pēc starta 2020./2021. akadēmiskā gada M.E. Praisa tiesas procesa izspēles mediju tiesībās LU JF komanda apkopoja gan savus iespaidus, gan izjautāja savus trenerus un atbalstītājus.

Tiesas izspēles kāzuss

Šī gada kāzuss vismaz daļēji bija saistīts ar situāciju, kas pašlaik valda pasaulē: tā centrā bija vīruss un ar to saistītie ierobežojumi. Kāzusa gadījumā bija ierobežota pulcēšanās un izteiksmes brīvība, savukārt vīruss izplatījās citādā veidā – ar seksuāla rakstura darbībām un, iespējams, moskītiem, bet šajā jautājumā nebija zinātniskas vienprātības. Vīrusa izplatības dēļ valsts ieviesa dažādu veidu ierobežojumus – visā valstī bija tikai viena vieta, kurā bija atļauts tikties – parks, kas atradās galvaspilsētā. Tāpat valsts ieviesa ierobežojumus, kas attiecās arī uz interneta vidi – bija aizliegts pulcēties arī tajā. Turklāt valsts noteica, ka pilnīgi visai informācijai, kas bija saistīta ar vīrusu, pirms tās publicēšanas bija jātiek saskaņotai ar valsti.

Kāzusu caurvija politisks motīvs, jo pieteicēji bija arodbiedrība, kuras viedoklis nesaskanēja ar valdības viedokli, tāpēc pastāvēja bažas, vai valsts neveic darbības, kuras bija vērstas uz politiskās opozīcijas apspiešanu.

Gatavošanās izspēlei un norise

Gatavošanās procesu uzsākām jau septembra beigās. Sākotnēji kopīgiem spēkiem apzinājām lietas problēmjautājumus un sadalījām pozīcijas. Tad sākām darbu pie rakstiskās daļas. Katru nedēļu vismaz divas reizes visi kopīgi sazvanījāmies un pārrunājām – kas izdarīts, kas vēl jāizdara. Kad decembra beigās bijām iesūtījušas savas rakstiskās pozīcijas, sākām gatavoties to prezentēšanai. Mutvārdu treniņi notika ļoti intensīvi. Reizēm tie bija divi trīs treniņi nedēļā, taču nedēļu pirms reģionālajām kārtām un nedēļu pirms fināla kārtām sazvanījāmies katru darbdienas vakaru. Visizaicinošākais mums visām bija noticēt saviem spēkiem.

Protams, ja izspēle notiek klātienē, tad tie ir arī piedzīvojumi un pārdzīvojumi, kas saistīti ar ceļošanu uz izspēles norises vietu, viesošanās citās pilsētās, universitātēs un iestādēs, iepazīšanās klātienē ar citiem izspēļu dalībniekiem. Šogad bija jāiztiek bez tā.

Bet, no otras puses, tā kā šobrīd liela daļa dzīves norisinās tiešsaistē, prakse komunicēt un uzstāties šādā vidē arī ir noderīga, jo tai ir sava specifika, kas atšķiras no publiskas runas klātienē. Domājams, ka nākotnē šādas prasmes būs noderīgas, jo beigu beigās tiešsaistas pasākumi jau nekur nepazudīs. Bez tam tiešsaistes formāts padara izspēli pieejamāku lielākam studentu lokam, iekļaujot arī tās valstis, kur studenti finansiālu iemeslu dēļ nevar doties uz izspēles raundiem klātienē.

Runājot par sarežģījumiem, tie galvenokārt ir saistīti ar tehniskām lietām. Pirmkārt, interneta savienojums ir galvenais pasākuma balsts. Gan izspēles gaitā, gan vispār pandēmijas laikā ļoti, ļoti novērtējam, ka mums Latvijā ir pieejams labs interneta savienojums. Otrkārt, ir jābūt gataviem risināt arī citus sarežģījumus, ja nu saniķojas dators, mikrofons u.tml. Par laimi, izspēles laikā nopietnus tehnoloģiskus sarežģījumus komanda nepiedzīvoja.

Reģionālā kārta un fināls

Reģionālo kārtu virtuāli aizvadījām Kijevā, kur sacentāmies ar komandām no Kijevas Nacionālās universitātes Mohilas akadēmijas un Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes Tiesību institūta.

Savukārt starptautiskajā kārtā Oksfordā jau tikāmies ar komandām no visas pasaules – Malaizijas Malajas universitāti, Ēģiptes Ain Shams universitāti un Libānas Kaslika Svētā Gara universitāti. Finālā ierindojāmies 8. vietā no desmit labākajām komandām. Protams, bijām priecīgi pārsteigtas. Oksfordas starptautiskajā kārtā komanda pierādīja, ka ar treniņos gūto pieredzi, savstarpējo atbalstu, īsto devu pārliecības un vēl drusciņu veiksmes var sasniegt tiešām pārliecinošu veikumu, kas atspoguļojas arī rezultātos.

Komandas treneri un atbalstītāji

Komandas treneri bija Artūrs Kučs, Eva Vīksna un Emīls Jonins. Tomēr komandas atbalstītāju loks bija daudz plašāks. Pirmkārt, mūsu gatavošanās procesu un dalību izspēlē finansiāli nodrošināja zvērinātu advokātu birojs “Rödl & Partner Legal”. Pateicamies par atbalstu arī LU JF.

Otrkārt, bez mūsu lieliskajiem pastāvīgajiem treneriem komandas treniņos viesojās dažādi tiesību profesionāļi un izspēļu veterāni, lai iejustos tiesnešu lomā, uzdodot komandai āķīgus jautājumus. Tiešām neticami, cik daudzi veltīja savus darbadienu vakarus, lai palīdzētu gatavošanās procesā. Sakām lielu paldies Ilzei Ambrasai, Sandim Bērtaitim, Mārtiņam Birģelim, Lindai Bīriņai, Lolitai Bukai, Initai Čīmai, Aleksejam Dimitrovam, Maksimam Dvorovijam (Maksym Dvorovyi), Lībai Gailītei, Kristīnei Gailītei, Montai Kronei, Gunvaldim Leitenam, Dāvidam Lipšenam, Kristīnei Līcei, Kristeram Losānam, Annai Patrīcijai Mālerei, Madarai Meļņikai, Dainim Pudelim, Edgaram Punduram, Mairai Marijai Pužulei, Lindai Reneslācei, Agitai Rudzišai, Agnetai Rumpai, Gabrielai Šantarei, Anrijam Šimkum, Ievai Šņepstei, Kristapam Tamužam, Andrim Tauriņam, Ilzei Tralmakai, Jūlijai Valpēterei, Elīnai Luīzei Vītolai un Maijai Zalpēterei.

Ieteikumi citiem studentiem

Mums visām šī bija jau otrā vai trešā tiesas procesa izspēle. Pēc katras šādas dalības esam nodomājušas, ka šī nu noteikti ir pēdējā reize. Taču attopamies nākamajā gadā nākamajā tiesas procesa izspēlē. Tā ir neizmērojami vērtīga pieredze, jaunas zināšanas, jauni draugi, tāpat arī emocijas un gandarījums, kas ir pēc paveiktā, ir tik patīkams, ka nemanāmi sevi pieķeram pie domas, ka nebūtu jau nemaz tik slikti arī nākamgad kaut kur piedalīties. Bet – laiks rādīs!

Mēs noteikti ieteiktu visiem, kuriem ir tāda interese, izmēģināt savus spēkus un piedalīties kādā no starptautiskajām tiesas procesa izspēlēm. Dalība starptautiskā izspēlē prasa daudz laika, tomēr iegūtā pieredze ir neatsverama. Ir iespējams uzlabot savas runas, uzstāšanās, argumentācijas prasmes, iepazīt daudz jaunu un motivētu cilvēku, kā arī padziļinātāk izpētīt un izprast jautājumus, kuri iepriekš nebija zināmi. Tas noteikti atvieglo bakalaura vai maģistra darba tēmas izvēli. Turklāt gandarījuma sajūta, ka ir izdevies pārliecinoši cīnīties ar komandām no citām pasaules valstīm, no kurām dažai angļu valoda ir dzimtā, ir kaut kas, kas dod motivāciju turpmākajam darbam un mērķu sasniegšanai.

Beatrise Bensone, Kristiāna Pētersone, Lūcija Strauta un Anete Suharževska

LU Juridiskās fakultātes komandas treneru Artūra Kuča, Evas Vīksnas un Emīla Jonina komentārs par M.E. Praisa tiesu izspēli

Šī gada kāzusa pamatā bija šobrīd daudz diskutētais jautājums par izteiksmes brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem saistībā ar vīrusa izplatību. Robeža starp izteiksmes brīvību, viltus ziņām un dezinformāciju ir ļoti trausla, bet valstu pieejas šo jautājumu risinājumā atšķiras. Tādēļ izspēļu dalībniekiem bija plašas iespējas argumentācijai. Kāzuss aktualizē arī jautājumu par pulcēšanās brīvības tiešsaistē aizsardzību un problemātiku, kas saistās ar privāto kompāniju, tostarp sociālo tīklu, ieviestajiem izteiksmes un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem.

Izaicinošākais gatavošanās procesā noteikti bija attālinātais formāts. Gatavošanās ir laikietilpīgs process, kura laikā komanda un treneri diskutē gan par juridiski nozīmīgiem un nenozīmīgiem apstākļiem, faktiem un norādēm, ko kāzusa autori ir iekļāvuši kāzusā, gan arī par izvēlēto juridisko pamatojumu un argumentāciju. Tāpat, piemēram, rakstisko pozīciju izstrādē tiek diskutēts pat par teikuma konstrukcijām un atsevišķu vārdu izvēli. Turklāt arī gatavošanās izspēles mutvārdu procesam, kas ierasti ir interesantākais un satraucošākais posms, attālināto treniņu dēļ, runājot ar datora kameru, nesniedza tik daudz emocijas un motivācijas, kā tas ir klātienes treniņos. Šo visu apjomīgo un, jāatzīst, nogurdinošo procesu pārvarēt, komunicējot tikai attālināti, bija liels izaicinājums ne tikai komandai, bet arī mums – treneriem.

M.E. Praisa tiesas procesa izspēles sacensības mediju tiesībās piedalāmies jau desmit gadus, kuru laikā esam izauguši, ieguvuši pieredzi un apliecinājuši, ka LU JF komanda ir nopietns pretinieks ikvienam, un šis gads noteikti nebija izņēmums. Ikviens treneris vienmēr redz iespējas izaugsmei, tomēr mūsu komandas šogad ieņemtā vieta ir pelnīta un norāda uz komandas augstvērtīgo sniegumu.

Katru komandas izspēli starptautiskajos raundos vēroja vismaz viens no treneriem. Tādēļ mums kopā un katram atsevišķi ir labs priekšstats par to, kāds šogad bija citu komandu varējums un kāds bija mūsu komandas sniegums salīdzinājumā ar tām. Pārsvarā visas komanda bija identificējušas galvenos kāzusā ietvertos problēmjautājumus, kā arī sagatavojušas izvērstu juridisko pamatojumu atbilstoši pārstāvētajai pozīcijai. Taču LU JF komandai, mūsuprāt, šogad izdevās izcelties ar atjautību un asprātību, piemēram, izvēloties kāzusa tematikai pieskaņotu fonu savu runu laikā, argumentu oriģinalitāti, atrodot un savā pozīcijā iekļaujot argumentus, kurus citas komandas nebija pamanījušas vai pienācīgi izcēlušas, kā arī ar spēju ne tikai vispārīgi atbildēt uz tiesnešu jautājumiem, bet uz lielāko daļu jautājumiem atbildēt izsmeļoši, norādot tiesu praksi, juridisko literatūru vai pētījumus, uz kuriem pamatota izvēlētā pozīcija.

Spēja paredzēt un sagatavoties tiesnešu jautājumiem tikai apliecina, cik lielu darbu un pūles komandas dalībnieces ieguldīja gatavošanās procesā un cik daudz jaunu zināšanu viņas ieguva, par to arī mums kā treneriem lielākais prieks un gandarījums.

LU Juridiskās fakultātes komandas sniegumu komentē atbalstītāji – ZAB “Rödl & Partner” pārstāvji

Zvērināts advokāts Jenss Kristians Pastille (Jens-Christian Pastille): Mācību tiesas izspēles studentiem dod iespēju iejusties juristu – zvērinātu advokātu – lomā. Izspēles ir lieliska iespēja paplašināt un uzlabot savas juridiskās zināšanas, tostarp pacelt augstākā līmenī savas komunikācijas, izpētes un prezentācijas prasmes. Piedalīšanās izspēlēs iemāca arī pievērst uzmanību detaļām, labāk plānot savu laiku, jo studentiem ir jānodala laiks mācībām augstskolā un jāatrod laiks, lai veiktu izpēti un sagatavotos izspēlei. Tāpat izspēles iemāca kritisko domāšanu un ļauj ieraudzīt dzīves situācijas no dažādām perspektīvām, jo, gatavojoties izspēlei, izspēles dalībniekiem ir jāsagatavo argumentācija abām pozīcijām. Tiesu izspēlēs dalībniekiem ir jāsaprot, kādēļ tie kaut ko saka un kāda ir nozīme viņu teiktajam.

Mediju tiesības, tāpat kā jebkura cita tiesību nozare, ir noderīgas un svarīgas. Ņemot vēra laiku, kurā mēs dzīvojam, arī mediju tiesībām un cilvēktiesībām ir īpaši nozīmīga loma, jo šīs tiesības ir akūti nepieciešams zināt, ja persona darbojas mūzikas, reklāmas, žurnālistikas u.c. jomās. Arī mūsu birojā šobrīd inter alia ir tiesvedības, kuras tiešā veidā ir saistītas ar mediju tiesībām un citstarp arī ar cilvēktiesībām. Šīs divas tiesību nozares kļūst aizvien aktuālākas. Daļai sabiedrības iespējams ir radies priekšstats, ka cilvēktiesības tiek piemērotas tikai šaurā dzīves situāciju lokā, bet patiesībā cilvēktiesību jautājumi mūs skar katru dienu, arī jomās, kurās pirmšķietami saikni ar tām nevarētu atrast.

Vēlamies teikt lielu paldies par drosmi pieņemt šo izaicinājumu šī gada tiesību izspēles dalībniecēm, LU JF studentēm Anetei Suharževskai, Beatrisei Bensonei, Kristiānai Pētersonei un Lūcijai Strautai, kā arī komandas treneriem.

Turpmākajiem izspēļu dalībniekiem mēs novēlam izturību, nosvērtu prātu un veiksmi. Bet vairāk par visu mēs gribētu novēlēt nākamo gadu komandām spēju atrast un izanalizēt katru mazāko kāzusa detaļu. Šī prasme jo īpaši ir svarīga jomā, ar kuru mēs esam izvēlējušies saistīt savu nākotni. Šajā sakarā es vēlos citēt vienu no leģendārākajiem basketbola treneriem – Džonu Vudenu (John Wooden): It’s the little details that are vital. Little things make big things happen.

Dr. iur. Lauris Rasnačs: Atbalstījām tiesu izspēles, jo, būdami arī tiesību zinātnieki, mēs esam strādājuši un turpinām strādāt ar topošajiem juristiem. Mēs apzināmies izspēļu nozīmi studentu kā nākotnes profesionāļu attīstībā, kā arī redzam praktiskās iemaņas un akadēmiskās zināšanas, kuras studenti iegūst, piedaloties tiesu izspēlēs. Lai kļūtu par lielisku juristu, ir nepieciešams darīt ko vairāk, nekā tikai apgūt universitātes programmu.

Viena no nozīmīgākajām lietām, ko studenti, topošie juristi, iegūst no izspēlēm, ir cieņa pret pretējo pusi un tiesnešiem. Saprotams, ka jebkurš jaunais topošais jurists, kurš izvēlas piedalīties izspēlē, ir mazliet karstasinīgs un iededzies par tiesību zinātni. Šādas izspēles ļauj topošajiem juristiem iejusties un izprast tuvāk profesijas specifiku un kultūru, iekāpt juristu un advokātu “kurpēs” un arī redzēt, kā runā un sevi pasniedz izspēļu tiesneši, kuri ir savas jomas neapstrīdami speciālisti. Studentiem ir iespēja vērot no malas citus dalībniekus un mācīties no to labajām īpašībām vai redzēt kļūdas, kuras tie pieļauj. Cieņa ir viena no fundamentālākajam cilvēka un arī mūsu profesijas īpašībām, un šīs izspēles ir iespēja mācīties cieņu pret citiem cilvēkiem, arī gadījumos, kad tie atrodas tiesas procesa pretējā pusē.

Izspēļu dalībniekiem ir arī jābūt spējīgiem pieņemt kritiku, neņemot to pie sirds. Zināmā mērā mēs visi baidāmies no kritikas, kas var atklāt mūsu trūkumus. Bet jāatceras, ka šīs kritikas pieņemšana ļauj mums kļūt par labākiem profesionāļiem. Tikai tad, kad cilvēks iemācās pieņemt kritiku, tas patiesi spēj augt.

Visbeidzot, mēs vēlam ikkatram izspēļu dalībniekam izbaudīt šo procesu. Šī ir lieliska mācību pieredze, kas dod gan profesionālus, gan cilvēciskus ieguvumus visam turpmākajam mūžam!