Skaidrojums

Darbiniekam ir tiesības iebilst darba devējam pret vakcinācijas uzspiešanu. Darba devējam šobrīd nav tiesību atlaist darbinieku no darba tikai tāpēc, ka darbinieks nav vakcinēts, jo Darba likums šādu atlaišanas pamatu neparedz. Ja darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar paaugstinātu risku inficēties un inficēt citus ar Covid-19 un darbinieks pēc darba devēja aicinājuma nevēlas vakcinēties, puses var vienoties par citiem darba izpildes noteikumiem, proti, darba devējs var piedāvāt darba pienākumus vai to izpildes nosacījumus, kas nav riskanti darbinieka un apkārtējo veselībai. Tomēr, ja darba devējam nav iespēju nodarbināt darbinieku citos darbos, tad vienīgais darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats šobrīd ir savstarpēja vienošanās.

Vienlaikus atzīmējams, ka var būt  situācijas, kurās tiesībsarga ieskatā darba devēja prasība vakcinēties, lai nodrošinātu drošus darba apstākļus un vienlaikus neradītu risku pārējai sabiedrībai ir leģitīmi attaisnojama. Piemēram, ja šāda prasība ir pamatota ar valdības noteikumiem. Tomēr arī šajā gadījumā, tas nevar būt pamats darba attiecību izbeigšanai vienpusējā kārtībā. Tieši tāpēc tiesībsargs ir vērsies pie valdības ar aicinājumu skaidrot, kā darba devējiem rīkoties šādos gadījumos vai nepieciešamības gadījumā veidot tiesisku ietvaru, lai darba tiesiskās attiecības varētu tikt izbeigtas vai turpinātas tiesiski skaidrā un atļautā veidā.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izvēlēties – vakcinēties vai nevakcinēties pret Covid-19. Cits jautājums – vai konkrētās personas griba vai attaisnojošs iemesls to nedarīt (piemēram, veselības kontrindikācijas pret vakcināciju) var būt savietojamas ar attiecīgu amata pienākumu veikšanu, kas prasa ciešu kontaktu ar citiem cilvēkiem un veido risku inficēties vai inficēt citus.