Tieslietu padome atbalsta Tieslietu ministrijas sagatavotajā koncepcijā piedāvāto institucionālo modeli, kas paredz, ka mācību centrs tiks veidots kā autonoma iestāde atsavināta publisko tiesību juridiska persona. Savukārt tā funkcionālais modelis paredz, ka mācību centra darbības stratēģiskos virzienus nosaka, pārrauga un vērtē Tieslietu padome, bet ikdienas darba koordinācijai tiek veidota Pārraudzības padome – koleģiāla institūcija, kuras sastāvā ir pārstāvji no tiesām, prokuratūras, iekšlietu resora, tieslietu resora, akadēmiskās vides. Paredzēts, ka centra vadītāju ieceļ un atceļ no amata Ministru kabinets pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.

Tieslietu padome atbalstīja koncepcijā noteiktos mācību centra izveides principus. Būtiskākie no tiem: pietiekama tiesu varas iesaiste mācību satura plānošanā un noteikšanā; mācību formas un satura atbilstība sabiedrības un tiesu varas reālajām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību gan attiecībā uz dažādu mācību metožu izmantošanu, gan saturu; līdzsvarots zināšanu un prasmju mācību piedāvājums (teorija/prakse/pieredze/vērtības); mācību modeļa pastāvība un autonomija (spēja darboties bez starpniekiem); mācību vajadzību budžeta neatkarība (mācību vajadzību budžets kā daļa no tiesu budžeta); Latvijas Tiesnešu mācību centra pieredzes izmantošana.

Tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas reformu plānots ieviest līdz 2024. gada beigām. To ieviesīs Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Augstāko tiesu un iekšlietu ministriju, bet ieviešanu uzraudzīs Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi.