Pašlaik spēkā esošais Administratīvā procesa likums un Civilprocesa likums paredz atšķirīgu sūdzību pieļaujamības formālo kritēriju izvērtēšanas kārtību. Civilprocesā par sūdzību pieļaujamību lemj tā tiesa, kuras nolēmums tiek pārsūdzēts, tas ir, pirmās instances tiesa vai apelācijas instances tiesa. Savukārt administratīvajā procesā šī kompetence ir noteikta tiesai, kura izskata sūdzību, proti, apelācijas instances tiesai vai kasācijas instances tiesai.

Administratīvajā procesā šāda kārtība tika noteikta ar grozījumiem likumā 2012. gadā, lai atslogotu Administratīvās rajona tiesas darbu. Taču grozījumi negatīvi ietekmējuši Senāta darbu, palielinot kasācijas instances darba slodzi.

Ņemot vērā, ka izlemšana par sūdzības virzību ir saistīta ar sūdzības formālo pieļaujamības priekšnoteikumu vērtēšanu, kam nav raksturīgi komplicēti tiesību jautājumi, ir pamatoti un atbilstoši šo jautājumu izlemšanu atstāt tās tiesas ziņā, kas pieņēmusi pārsūdzēto nolēmumu. Komplicētāku jautājumu gadījumā lēmumu par sūdzības virzību būtu iespējams pārsūdzēt augstākas instances tiesā.

Savukārt Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa, kā arī Tieslietu ministrijā izveidotā Administratīvā procesa likuma darba grupa izmaiņām Administratīvā procesa likumā nepiekrīt, uzskatot, ka efektīvāks ir pašreizējais risinājums, kad sūdzību pieļaujamības jautājums ir tās tiesas kompetencē, kurai tā būs jāskata.

Viedokļi dalījās arī Tieslietu padomē. Tomēr tika atbalstīts Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšlikums grozījumiem Administratīvā procesa likumā.