Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē izškirts jautājums par lietas pakļautību, risinot jautājumu par zemes reformas laikā noteiktu ceļa servitūtu atzīmju dzēšanu.
Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdē atzīts, ka dati par īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumu, kas ierakstīti zemesgrāmatā atzīmes veidā, no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas tiek dzēsti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Pamats datu dzēšanai ir attiecīgas pašvaldības izsniegts dokuments. Pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam dzēst šādus apgrūtinājumus ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.
Jautājums skatīts pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta lūguma izšķirt lietas pakļautību. Lietā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums, kurā lūgts dzēst Kadastra informācijas sistēmā datus par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem – diviem ceļa sevitūtiem. Minētajiem servitūtiem netika noteikts ne nekustamais īpašums, ne persona, kam par labu tie kalpotu. Dati par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumiem tika reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā un atzīmes veidā ierakstīti zemesgrāmatas nodalījumā kā apgrūtinājumi, kuru pamatojums ir Valsts zemes dienesta lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.
Pieteikuma pakļautības noteikšanā izšķiroša nozīme ir tam, kāds ir lēmuma, ar kuru noteikti nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi (apgrūtinājumi), tiesiskais raksturs, šo tiesību aprobežojumu (apgrūtinājumu) tiesiskais raksturs un to dzēšanas kārtība Kadastra informācijas sistēmā.
Konkrētajā gadījumā runa ir par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem, kas nav ceļa servitūti Civillikuma izpratnē, bet gan apgrūtinājumi, kas zemesgrāmatā ierakstīti atzīmes veidā, pamatojoties uz likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 22. panta trešās daļas kārtībā pieņemtu Valsts zemes dienesta lēmumu (administratīvo aktu). Proti, runa ir par Civillikumā neparedzētiem, sevišķiem īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumiem, kas ierakstīti zemesgrāmatā atzīmju veidā, nosakot abstraktu pagaidu rakstura tiesību aprobežojumu par labu nenoteiktām personām vai īpašumiem. Šādu apgrūtinājumu dati Kadastra informācijas sistēmā dzēšami Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" 112. punktā paredzētajā kārtībā.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
