Senāts lietu izskatīja mutvārdu procesā 16. jūnija tiesas sēdē. Tiesas sēdes atklātajā daļā Senāts uzklausīja lietas dalībniekus, kā arī Ģenerālprokuratūras atzinumu. Pasludinot atsevišķu tiesas sēdes daļu par slēgtu, tiesa iepazinās ar lietas materiāliem, tostarp drošības iestāžu atzinumiem, kas bija pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas pamatā, kā arī iztaujāja Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvjus.

Senāts spriedumā atzina, ka iekšlietu ministra lēmums atbilst tiesību normām un nav uzskatāms par patvaļīgu. Lēmums atstāt spēkā sākotnējā lēmumā pieteicējam noteikto ieceļošanas aizliegumu ir pamatots ar izlūkošanas un pretizlūkošanas ceļā iegūtu informāciju un ir attaisnojams ar nacionālās drošības aizsardzības interesēm. Drošības iestādes ir norādījušas uz apstākļiem, kādēļ konkrētajā gadījumā šāds ierobežojums bija objektīvi nepieciešams sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī, kā arī pamatojušas, ka ieceļošanas ierobežojumu nepieciešams saglabāt arī šobrīd.

Atbildot uz pieteicēja argumentu, ka ieceļošanas aizliegums nesamērīgi ierobežo pieteicēja un viņa ģimenes locekļu tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, Senāts spriedumā norādīja, ka atbilstoši Satversmes 116. pantam, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta otrajai daļai personas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves aizsardzību var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, kas nepieciešami, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību. Izskatāmajā lietā piemērotais ierobežojums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai.