Tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā norādītie apstākļi, kas bija par pamatu apsūdzības celšanai. Tiesa J. Juraša darbībās nekonstatēja, ka būtu izpausts valsts noslēpums un nodarīts kaitējums valsts iekšējai vai ārējai drošībai. Tiesa arī nekonstatēja, ka J. Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam “IR” izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.

Zita Studente, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese: “Operatīvās izstrādes lietā Jura Juraša ziņojumā norādīto apstākļu pārbaude nav veikta, bet amatpersona, kurai tika nodots minētais ziņojums rīcībai, neveica tajā norādītās informācijas pārbaudi.” Lietā konstatēts daudz pretrunīgu liecību par to, kā KNAB tika saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kā noritēja dokumentu aprite un savstarpējā komunikācija, kā arī doto uzdevumu kontrole.

Tiesa atzina, ka J. Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. punktā norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam.