"Pilnveidojot Konkurences likumu stiprināsim ne tikai mūsu galvenā konkurences uzrauga - Konkurences padomes funkcionālo un finansiālo neatkarību, bet arī sekmēsim godīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk KP atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. KP operacionālā neatkarība tiks stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.

Likumprojekts tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā turpmāk organizēs Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai. Par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata arī lems Ministru kabinets.

Tāpat likumprojekts paredz ES dalībvalstu līmenī harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.

Attiecīgi paredzēts pārskatīt procesuālo darbību ietvaros KP atvēlēto laiku tirgus dalībnieka telpu aizzīmogošanai, lai iegūtu un saglabātu pierādījumus. Precizētas ir arī tiesības procesuālo darbību (inspekcijas) ietvaros saņemt atbalstu no citām tiesībsargājošām iestādēm t.sk. tiesības KP pilnvarot citu dalībvalstu konkurences iestāžu amatpersonas aktīvi palīdzēt procesuālo darbību īstenošanā, ja KP veic procesuālās darbības citas dalībvalsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā.

Likumprojektā ir precizēta arī tirgus dalībnieku, to apvienību un citu personu atbildība, ja tiek sniegti nepilnīgi paskaidrojumi, kā arī ar izmeklējamo lietu saistīto personu pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai (ziņām), kas tām ir pieejama.

Cita starpā likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos.

Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi ir īpaši svarīgi unificēt naudas soda minimālo apmēru ES ietvaros par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pirmajā daļā un 102. pantā paredzētajiem pārkāpumiem). Attiecīgi Likumprojektā ir precizētas Konkurences likuma tiesību normas kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas kritērijiem. Tās paredz, ka konkurences tiesību pārkāpēja atbildība par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli piemērojamā naudas soda slieksnis tirgus dalībniekiem tiks noteikts 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.

Vienlaikus likumprojekts paredz paplašināt iecietības programmas ietvaru, t.sk. paplašināt sadarbību ar tirgus dalībniekiem aizliegtu vertikālu vienošanos par tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežošanu atklāšanā. Iecietības programma ir būtisks instruments, kas konkurences tiesību pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, sadarbojoties ar KP, palīdz atklāt konkurences tiesību pārkāpumus un veicina pārkāpumā iesaistīto tirgus dalībnieku efektīvāku saukšanu pie atbildības, vienlaikus dodot iespēju sadarbībā iesaistītajam tirgus dalībniekam saņemt atbrīvojumu no soda.

Visbeidzot likumprojekts tiek papildināts ar konkurences iestāžu savstarpējās sadarbības kārtību un noteikumiem. Tas nodrošinās efektīvāku informācijas apmaiņu iestāžu starpā starptautiskās sadarbības gadījumā un efektīvāk izmeklētu un atklātu pārrobežu konkurences tiesību pārkāpumus.

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu Latvijas tiesību aktos tiks ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu. Vairāk par apstiprināto likumprojektu Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.