Izskatāmajā lietā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu politiskajai partijai „Latvija pirmajā vietā” atteikts reģistrēt iesniegto likumprojektu „Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, atzīstot, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu un tādējādi to nevar reģistrēt parakstu vākšanai. Politiskā partija vērsās ar pieteikumu Senātā par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai reģistrēt likumprojektu „Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.

Izskatot politiskās partijas „Latvija pirmajā vietā” pieteikumu, Senāts konstatēja, ka pieteicēja ir nokavējusi likumā noteikto termiņu pieteikuma iesniegšanai. Izskatot politiskās partijas lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieteikuma iesniegšanai tiesā, Senāts nekonstatēja tādus objektīvus, no pieteicējas gribas un rīcības neatkarīgus iemeslus, kuru dēļ pieteicējai bija liegts iesniegt pieteikumu likumā noteiktajā termiņā. Līdz ar to Senāts noraidīja pieteicējas lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu un atteicās pieņemt pieteikumu.

Senāts konstatēja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums, klātesot pieteicējas pārstāvēm, tika pieņemts un paziņots mutvārdos 12. novembra sēdē, bet rakstveidā noformēts 16. novembrī. Senāts secināja, ka šajā gadījumā sakrita likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 5. pantā noteiktā lēmuma spēkā stāšanās diena – pieņemšanas diena – , tā paziņošanas diena un Administratīvā procesa likumā 70. panta pirmajā daļā noteiktā administratīvā akta spēkā stāšanās kārtība (ar administratīvā akta paziņošanu). Senāts atzina, ka likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 5. pants, kā arī 12. novembra sēdes protokolā fiksētā un 16. novembrī rakstveidā sagatavotajā lēmumā ietvertā lēmuma pārsūdzēšanas norāde ir pietiekami skaidra, lai pieteicēja, ievērojot pienācīgu rūpību, būtu varējusi to saprast un rīkoties atbilstoši norādītajai kārtībai.

Tāpat Senāts atzina, ka apstāklis, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums rakstveidā tika noformēts 16. novembrī, neliedza pieteicējai veikt nepieciešamās darbības lēmuma pārsūdzēšanai uzreiz pēc lēmuma paziņošanas 12. novembrī, jo lēmuma motīvi bija zināmi jau 12. novembra sēdē, noslēdzoties komisijas balsojumam. Līdz ar to pieteicēja nekavējoties varēja apsvērt un plānot savu turpmāko rīcību. Līdz ar to Senāts secināja, ka pieteicējas rīcībā konkrētajā gadījumā bija viss Administratīvā procesa likuma 188.pantā noteiktais mēneša termiņš Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pārsūdzēšanai.

Senāta lēmums. Lieta Nr. 5-7/1-2022.