24. Janvāris 2022 12:15
Jaunumi
Aizvadīts Krišjāņa Kariņa valdības trešais gads

23. janvārī apritēja trīs gadi, kopš apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība jeb Latvijas Republikas 40. Ministru kabinets. Savas darbības trešajā gadā šī valdība būtiski palielinājusi finansējumu zinātnei, izveidojusi investīciju fondu uzņēmumiem un īstenojusi administratīvi teritoriālo reformu. Tāpat izpildīta virkne vēl citu nozīmīgu uzdevumu, kas noteikti valdības deklarācijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Valdības darbā mūs visus vieno kopīgs mērķis – padarīt mūsu valsti stiprāku. Neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmiju, Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, Krievijas militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežas –, šajos trijos gados esam īstenojuši iecerēto programmu, lai stiprinātu mūsu valsti un celtu iedzīvotāju labklājību. Īstenojot būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, valdība ir ielikusi nozīmīgus pamatus valsts nākotnes attīstībai. Turpinot valdības darbu un īstenojot uzsāktās pārmaiņas, mūsu rūpes arī turpmāk būs vērstas uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu.”

Atbalsts izglītībai, zinātnei un inovācijām

Valdība pērn vienojās par pēdējo 14 gadu laikā lielāko papildu finansējumu zinātnei. Pateicoties šim lēmumam, 2022. gadā par papildu 12,2 milj. eiro finansēs fundamentālos un lietišķos pētījumus, kā arī dalību Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN). Ir apstiprināta arī Inovāciju fonda Nozaru pētījumu programmas iniciatīva, un līdz pat 2024. gadam augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai piešķirs ikgadēju finansējumu četru miljonu eiro apmērā. Kā pirmie atbalstu saņems biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu projekti.

Tāpat valdības trešajā darbības gadā būtiski soļi sperti tādās valdības deklarācijas prioritātēs kā pedagoģiskā personāla atalgojuma palielināšana, atbalsts studējošajiem un augstskolu sistēmas reforma. No 2021. gada 1. septembra vispārējā izglītībā strādājošo pedagogu mēneša darba algas likme ir ne zemāka par 830 eiro, savukārt pirmsskolas pedagogiem – ne mazāk par 872 eiro. Izstrādāts arī jauns vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis. Atbilstoši tam no šī gada septembra tiks stiprināta pašvaldību loma, sniedzot lielāku finansiālo un metodisko atbalstu pedagogiem.

Panākts atbalsts arī studējošajiem – studenti no daudzbērnu ģimenēm tagad saņem sociālās stipendijas un par 40% palielināts arī ikmēneša stipendijas apmērs. Pieņemti arī grozījumi augstskolu pārvaldības modelī un izveidota jauna augstskolu tipoloģija.

Atbalsts mediķiem

2021. gadā veselības aprūpes sistēmā ir veikti būtiski ieguldījumi, tas turpināts arī 2022. gadā, piešķirot nozarei nozīmīgu papildu finansējumu. Valdība vienojās arī par 25% palielinājumu mediķu zemākajām mēnešalgām, un kopumā 2021. gadā mediķu algām tika novirzīti papildu 183 milj. eiro. Šajā gadā kā papildu atbalsts 6 milj. eiro piešķirti jauno ārstu jeb rezidentu algām, savukārt 3 milj. eiro – māsu izglītībai.

Nodrošināts atbalsts medicīnas darbinieku psiohoemocionālās veselības uzturēšanai. Kopš 2021. gada jūnija visas slimnīcas var algot psihologu darbinieku vajadzībām un uzsāktas arī vērienīgas slimnīcu darbinieku apmācības par savu psihoemocionālo veselību, lai mazinātu personāla izdegšanas risku.

Investīcijām piemērota vide

Valdības darbs noritējis arī tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanā. Ir izveidots Lielo investīciju fonds uzņēmējiem apjomīgu investīciju projektu (vismaz 10 milj. eiro apmērā) īstenošanā. Ar šī fonda atbalstu uzņēmēji, izpildot noteiktus kritērijus, pēc projektu realizācijas var atdot samazinātu aizdevuma pamatsummu. Tādējādi plānots radīt 800 jaunu darbavietu, trīs miljonu eiro vērtu eksporta pieaugumu katrā projektā un 250 tūkstošus eiro pieplūdumu pētniecībai un attīstībai.

Tāpat investīcijas Latvijas ekonomikā nesis valdības apstiprinātais Atveseļošanas fonda plāns. Jau pērn Latvija saņēmusi priekšfinansējumu 237 milj. eiro apmērā no kopumā 1,82 mljrd. eiro apstiprinātā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējuma. Atbilstoši plānam šos līdzekļus jau iegulda un arī turpmāk investēs digitalizācijas, klimata mērķu, nevienlīdzības mazināšanas, veselības, ekonomikas transformācijas un produktivitātes, kā arī likuma varas stiprināšanas jomās.

Daudzveidīgs atbalsts iedzīvotājiem

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju, ir palielināts atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām, 2022. gadā ieviests elektroenerģijas OIK straujāks samazinājums, kā arī līdz 1. aprīlim sadales tarifs tiks piemērots tikai 50% apmērā. Valdība arī apstiprināja 100 eiro pabalstu vakcinētiem senioriem, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam. Šonedēļ valdība plāno lemt par papildu plašiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Atvieglota arī būves ierakstīšana zemesgrāmatā – fiziskām personām valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu samazināta no 2% līdz 1,5% no īpašuma vērtības.

Tāpat 2022. gada valsts budžetā netiek palielināts neviens no nodokļiem, valdība turpina darbaspēku nodokļu sloga mazināšanu. No 2022. gada līdz 5% samazināta arī PVN likme grāmatām, periodiskajiem izdevumiem un citiem masu informācijas līdzekļu izdevumiem vai publikācijām drukātā vai elektroniskā formātā, kā arī to abonentmaksai.

Pērn arī pilnveidots minimālo ienākumu atbalsts visvairāk nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un palielināts atbalsts ģimenēm ar bērniem – sākot no šī gada, pabalsta apmērs par apgādībā esošu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē.  Par vienu bērnu ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Strādāts arī ar demogrāfijas situācijas uzlabošanas jautājumiem, piemēram, vairāk nekā 500 daudzbērnu ģimeņu, piesakoties programmai “Balsts”, saņēmušas 8-12 tūkstošu eiro lielas subsīdijas mājokļa iegādei vai izbūvei.

Ieviesta virkne pasākumu iedzīvotāju psihiskās veselības uzlabošanai un nostiprināšanai. Ģimenes ārsti savam pacientam var nozīmēt līdz pat desmit valsts apmaksātām konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita. Palielināta pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu kapacitāte Rīga un sākta to attīstīšana Liepājā, Daugavpilī un Valmierā.   

Reģionālā attīstība un infrastruktūra

2021. gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka 43 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā. Šī ir viena no apjomīgākajām reformām, ko ir īstenojusi Ministru prezidenta K. Kariņa vadītā valdība. Jau līdz pērnā gada beigām virknē pašvaldību bija vērojams līdzekļu ietaupījums, ko novirzīt iedzīvotājiem nozīmīgu iniciatīvu īstenošanai vai pakalpojumu pilnveidei.

Tāpat būtiski uzlabojumi panākti valsts autoceļu stāvoklī un darbs pie šī vēl tiks turpināts. Ir apstiprināts valsts reģionālo ceļu būvniecības plāns līdz 2027. gadam un valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. Turpināts arī darbs pie dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” projekta, tostarp izsludinot iepirkumu pamattrases būvniecībai un 17 reģionālo staciju projektēšanai. Apjomīga publiskās-privātās partnerības projekta ietvaros uzsākta Ķekavas apvedceļa būvniecība.

Aizvadītajā gadā valdība arī sistemātiski un mērķtiecīgi sniegusi atbalstu mazajām lauku saimniecībām, tādējādi motivējot lauku iedzīvotājus dzīvot reģionos un nepārcelties uz lielākām pilsētām vai ārzemēm. Dažādos atbalsta pasākumos ap 23 000 Latvijas mazo lauku saimniecību pērn saņēmušas 16 milj. eiro.

Iekšējā un ārējā drošība

Lai samazinātu A. Lukašenko režīma organizēto nelikumīgu robežšķērsotāju plūsmu no Baltkrievijas, valdība apstiprināja pagaidu žoga izbūvi 37 km garumā uz robežas ar Baltkrieviju, un ir uzsākts darbs, lai 2023. gadā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas būtu pastāvīgs žogs.

Tāpat, lai iekšlietu dienesti spētu ātrāk reaģēt un sniegt palīdzību iedzīvotājiem, sākts darbs pie vienotu katastrofu pārvaldības centru izveides un jaunu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo būvniecības. Šajās telpās turpmāk vienuviet plānots izvietot nozares iestāžu un dažviet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības.

Lai veicinātu jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā un stiprinātu piederības sajūtu valstij, pērnā gada 1. jūlijā Kandavā nodibināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. Kopumā valsts aizsardzības mācību 2021. gadā jaunieši apguvuši 97 skolās visā Latvijā.

Spēcinot mūsu valsts ārējo aizsardzību, valdība turpinājusi darbu pie NATO spēju stiprināšanas. 2021. gada 30. novembrī un 1. decembrī Rīgā pirmo reizi norisinājās NATO ārlietu ministru sanāksme, kur līdzās praktiskam ieguldījumam Latvija sniedza būtisku pienesumu NATO politiskajās konsultācijās un lēmumu pieņemšanā. Šī sanāksme nostiprināja arī izpratni par ilgtermiņa nepieciešamību pēc sabiedroto klātbūtnes reģionā.

Aizvadītajā gadā darbu sākusi arī specializētā Ekonomisko lietu tiesa, lai efektīvāk izskatītu sarežģītus komercstrīdus, ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī korupcijas lietas. Savas darbības pirmajos deviņos mēnešos tā izskatījusi jau 197 lietas, no tām 37 civillietas, 36 krimināllietas, kā arī 124 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Pārmaiņas kultūras nozarē

Saskaņā ar valdības deklarāciju īstenota arī sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, un jau gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio veiksmīgi strādā šādā formātā. Lai nodrošinātu Latvijas informācijas telpas aizsardzību un vienotu regulācijas mehānismu, tostarp medijpratību, tika izveidots un darbu sāka mediju uzraugs – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

Tāpat pērn valdība vienojusies par vidējā atalgojuma palielinājumu līdz 1040 eiro mēnesī 4278 dažādu kultūras iestāžu darbiniekiem. Šīs izmaiņas skars teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu u. c. kultūras iestāžu darbiniekus.  

Covid-19 jautājumu risināšana

Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijas valdība turpināja cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Lai mazinātu vīrusa izplatību, valdība visai Latvijas sabiedrībai nodrošināja vakcīnas pret Covid-19 un ieviesa digitālo sertifikātu drošības pasākumu stingrākai ievērošanai. Īstenoja arī citus drošības pasākumus, lai kavētu saslimstības pieaugumu un tādējādi saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Ņemot vērā, ka ieviestie drošības pasākumi atstāja ietekmi uz strādājošajiem, valdība īstenoja arī dažādus atbalsta pasākumus Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem un darbiniekiem.

Plāni valdības ceturtajā darbības gadā

Domājot par šī gada prioritārajām iecerēm, to priekšgalā ir mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumu samazināšana par energoresursu izmantošanu un Atveseļošanās fonda līdzekļu efektīva investēšana nozarēs. Būtiskais bāzes finansējuma pieaugums zinātnei palīdzēs attīstīt pētniecību, inovācijas un veicinās to konkurētspēju.

Tikpat būtiska ir arī nacionālās un reģionālās drošības stiprināšana sadarbībā ar pašmāju militāro industriju un NATO. Savukārt veselības nozarē līdztekus cīņai ar Covid-19 pandēmiju, šī gada prioritāte ir onkoloģijas pacientu aprūpe – profilakse, savlaicīga diagnostika, atbilstoša ārstēšana, atbalsts un rehabilitācija, kā arī paliatīvās aprūpes pasākumi.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 251 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties