Kopumā Latvijas iedzīvotāji labi apzinās, kāda veida informācija tiek uzskatīta par personas datiem. Praktiski visi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 60 gadiem piekrīt, ka personas dati ir personas kods, dzīvesvietas adrese un dati par veselības stāvokli dati. Vairākums arī piekrīt, ka par personas datiem ir uzskatāmi arī dzimšanas datums, telefona numurs un parādsaistības.

“Tomēr iedzīvotāju informētība par personas datu aizsardzību kopumā vērtējama kā vidēja – katrs otrais par to ir tikai dzirdējis un tikai katrs trešais norāda, ka ir labi informēts. Faktiskas darbības savu vai savas ģimenes locekļu personas datu aizsargāšanai tiek veiktas reti. Katrs piektais pēdējo divu gadu laikā ir izmantojis savas tiesības atbilstoši uzņēmuma privātuma politikai,” komentē Jekaterina Macuka, Datu valsts inspekcijas direktore.

Gan pērn, gan arī 2020. gadā Datu valsts inspekcija saņēmusi teju 1000 iedzīvotāju sūdzību par iespējamu prettiesisku personas datu apstrādi. Atbildot uz sūdzībām, vairumā jeb 70% gadījumos Datu valsts inspekcijas speciālisti skaidrojuši tiesības, ko paredz Vispārīgā datu aizsardzības regula un kā tās realizēt.

Jekaterina Macuka uzsver: "Publicējot informāciju sociālajos tīklos, iepērkoties internetā, piesakoties dažādām lojalitātes programmām un komercpiedāvājumiem, bieži netiek pievērsta pienācīga uzmanība kam, kāpēc un kādi dati tiek nodoti. Ir jāņem vērā, ka interneta vidē norādītā informācija tiek apstrādāta, uzglabāta un tā nekur nepazūd."

Iedzīvotāju izpratnes līmenis par viņu tiesībām saņemt konkrētu informāciju no uzņēmuma, kas apstrādā, uzglabā vai veic kādas citas darbības ar viņu personas datiem, ir vērtējams kā salīdzinoši augsts – absolūtais vairākums aptaujāto zina, kādu informāciju par saviem personas datiem viņi var saņemt. Tie, kuri uzskata, ka nav informēti par personas datu aizsardzību kopumā, biežāk nav pārliecināti par savām tiesībām pieprasīt un saņemt kādu informāciju no uzņēmuma, kas apstrādā viņu personas datus.

"Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz, ka katrs var kontrolēt savu datu apstrādi un būt informēts, kurš tos apstrādā un kāds ir datu apstrādes nolūks. Pieaugot informētībai par savu personas datu aizsardzību, pieaug arī kontroles izjūtas lielums pār saviem personas datiem. Ir svarīgi saprast, ka ļoti daudz ir mūsu pašu rokās, izvērtējot katru datu pieprasījumu, lai pasargātu sevi un savu privāto informāciju no neatbilstošas vai pat prettiesiskas izmantošanas interneta vidē un attiecīgi arī ikdienas dzīvē," norāda Jekaterina Macuka.

Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju izpratni par personas datu aizsardzības nozīmi un iespējām tos pasargāt, Datu valsts inspekcija uzsāk informatīvu kampaņu "Tavi dati – Tava drošība". Plašāka informācija pieejama Datu valsts inspekcijas tīmekļvietnē un Facebook lapā.

Informācijas sagatavošanā izmantoti "Kantar TNS" 2020. gada novembra-decembra pētījuma "Sabiedrības informētība un izpratne par personas datu aizsardzību" rezultāti.