Juridiskajai fakultātei, Latvijas tiesību vēsturei un jauno juristu paaudžu audzināšanai Romāns Apsītis veltījis teju visu savu darba mūžu - četrdesmit dzīves gadus. Arī pēc darba gaitu beigšanas viņš nepazaudēja saikni ar savu fakultāti – kamēr vien veselība ļāva, viņš dzīvi sekoja notikumiem fakultātē, ar prieku piedalījās dažādos pasākumos un bija kļuvis par Tiesību teorijas un vēstures katedras patriarhu, kurā ieklausījās un kura padomu vaicāja.

Viņš bija saikne starp Latvijas juristu paaudzēm, nesavtīgi nodot topošajiem juristiem vērtību kodu, kādam būtu jābūt īstam Latvijas juristam. Latvijas patriots, kuram vienmēr pirmajā vietā bija nacionālās vērtības - latviešu valoda, kultūra un kormūzika.

Liktenis viņam bija dāvājis iespēju ne tikai tiesību vēsturi mācīt, bet arī to veidot. Paveiktais Latvijas neatkarības atjaunošanā un demokrātiskas tiesiskas valsts tiesību sistēmas nostiprināšanā viņu padarīja par leģendu daudziem. Taču mūsu fakultātē viņš bija patiesi mīlēts un cienīts kolēģis, kurš paliks atmiņās ar savu sirsnību, labsirdīgo humora izjūtu un kaislību pret mūziku un dziesmu.

Atvadoties no Romāna Apsīša, visdziļāko līdzjūtību izsakām viņa ģimenei, tuviniekiem un domubiedriem. Viņa darbs un paveiktais Latvijas labā nekad netiks aizmirsts – Latvijas tiesību vēsturē vienmēr būs paliekoša vieta mūsu izcilajam tiesībniekam, kurš kļuva piederīgs vēsturei uz visiem laikiem 1990.gada 4.maijā, kad Latvijas tautas vārdā visai pasaulei no Augstākās padomes tribīnes ar lepnumu un ticību savai tautai pieteica deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kas bija pagrieziens atpakaļ uz neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku Latviju.