“Parasti atbildīgās institūcijas norāda uz finanšu līdzekļu trūkumu kā iemeslu, kas liedz nodrošināt vides pieejamību, taču konkrētajā gadījumā ir iespējams saņemt papildu finansējumu no ziedojumiem, tomēr joprojām vairums pašvaldību nav ieinteresētas sadarbībā,” uz satraucošu tendenci norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat tiesībsargs aicina pašvaldības aktīvi iesaistīties un atbalstīt labdarības maratonā “Dod pieci” iesaistīto nevalstisko organizāciju iniciatīvu un centienus uzlabot pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Kā zināms, maratonā tika saziedoti 470 000 tūkstoši eiro  ar mērķi palīdzēt nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Minētais ietver arī sadarbību ar pašvaldību.

Diemžēl daļā pašvaldību atbildes ir: “mūsu prioritāte nav cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, […] tāpēc mēs nepalīdzēsim.” Ir pašvaldības, kurās tiek apmaksāta tikai daļa no līdzekļiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pieejamību, un tikai tad, kad cilvēks pats jau ir veicis nepieciešamās darbības, lai uzstādītu pacēlāju; ir pašvaldības, kurās nav skaidras informācijas, kur vērsties un kādus dokumentus iesniegt, lai varētu nodrošināt pieejamību mājoklim; kā arī paši pašvaldību darbinieki atsevišķos gadījumos nezina, kā īstenot pakalpojumu, kas ir noteikts pašvaldību saistošajos noteikumos. “Līdz ar to ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kas ir vienkārši padevušies, saskaroties ar birokrātiskiem šķēršļiem un pašvaldību formālu attieksmi”, norāda tiesībsargs.

Latvijas un starptautiskās tiesību normas paredz, ka cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošana un nodrošināšana nav pašvaldību izvēles iespēja, bet gan pienākums.

Pašvaldībām līdz 11. martam jāsniedz atbildes uz tiesībsarga uzdotajiem jautājumiem.

Par pašvaldību pienākumu nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības