Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Tiesa spriedumā, atklājot minētās tiesību normas jēgu, ir atsaukusies uz Satversmes tiesas un Senāta atziņām. Atbilstoši tām ģimenes jēdziens aptver arī viena dzimuma pāri, ja starp pāra attiecībās esošajām personām pastāv ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenei iespēju juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni. Situācijā, kad nav izveidots speciāls mehānisms šādu ģimenes attiecību publiski tiesiskai atzīšanai un nostiprināšanai (reģistrācijai), tiesai, izskatot atbilstošu pieteikumu, jākonstatē, vai pieteicēju attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē.

Izskatot konkrēto lietu, tiesa secināja, ka valsts savu pienākumu joprojām nav izpildījusi, proti, nedz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, nedz arī kādā citā likumā likumdevējs attiecīgu tiesisko regulējumu joprojām nav noteicis – Saeima likumprojektu „Civilās savienības likums” ir izskatījusi vien otrajā lasījumā. Tādējādi, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes un cilvēktiesību efektīvu īstenošanu, tiesa, ņemot vērā pieteicēju brīvi un tieši pausto vēlmi savstarpēji uzturēt ģimenes attiecības, viņu pieteikumu apmierināja.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.