Saskaņā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma (SRAP1) rekomendāciju ieviešanas pasākumu īstenošanu Valsts policijā un ar nolūku paaugstināt VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes kapacitāti ar 2022. gada 1. jūliju ir veiktas funkciju un struktūras izmaiņas VP Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē, kas faktiski ir spēkā no šī gada 1. augusta.

“Aktualitātes kriminālpolicijas darbā, vispārīgas noziedzības tendences un jauni izaicinājumi ietver noziedzības transformāciju arī uz virtuālo vidi, kā arī tehnoloģiju attīstību. Šie aspekti arī no policijas prasa inovatīvu pieeju un efektīvu rīcību, kas arī ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas restrukturizācijas pamatā. Nākotnē mēs saskatām šī jaunā kriminālpolicijas modeļa potenciālu, kas ietver gan Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes kapacitātes celšanu, gan darba organizāciju kriminālpolicijā kopumā, lai sabiedrība iegūtu pēc iespējas labāku un kvalitatīvāku noziedzības apkarošanu, izmeklēšanu un prevenciju,” par pārmaiņām pauž VP priekšnieks Armands Ruks.

Līdz ar pārmaiņām VP Galvenās kriminālpolicijas pakļautībā ir septiņas pārvaldes, no kurām katra specializējas konkrētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un novēršanā, kā arī viens birojs.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins: “Esmu pārliecināts, ka šīs reformas nesīs jaunus spēkus un enerģiju kriminālpolicijas darbā, ka tās stiprinās policiju. Cīņā ar noziedzību nepieciešama nepārtraukta pilnveidošanās un efektīvam policijas darbam pārmaiņas ir nepieciešamas – tās dod vietu izaugsmei gan personiskā, gan institucionālā līmenī. Lai arī mainās kriminālpolicijas struktūra, mūsu vērtīgais cilvēkresurss ar viņu pieredzi un zināšanām paliek tā pamatā, lai attīstoties un mijiedarbojoties ar tehnoloģijām, veicinātu drošību valstī.”

Lai nodrošinātu efektīvāku smagās un organizētās noziedzības apkarošanu ir apvienotas līdzšinējā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un Kriminālizmeklēšanas pārvalde, izveidojot VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida nozieguma apkarošanas pārvaldi. Zem tās apvienojušās četras nodaļas – Slepkavību atklāšanas nodaļa; Narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelegālās aprites apkarošanas nodaļa; Organizēto noziedzīgo grupu izstrādes un nelikumīgas akcīzes preču aprites apkarošanas nodaļa, kā arī Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma, noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību (t.sk. bērnu) apkarošanas nodaļa.

Vienlaikus Galvenās kriminālpolicijas sastāvā izveidota jauna struktūrvienība – Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde. Līdz šim VP sastāvā nebija centrālās specializētās struktūrvienības, kuras kompetencē ietilptu visu kibernoziegumu un noziegumu augsto tehnoloģiju jomā novēršana un apkarošana, kā arī zināšanu un iemaņu akumulēšana par jaunatklātiem fenomeniem informācijas tehnoloģiju jomā. Jaunās pārvaldes kodolu veido kādreizējā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa un VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Informācijas nodaļas Infotehniskā grupa.

Ņemot vērā mūsdienu izaicinājumus, turpmākie svarīgākie stratēģiskie mērķi jaunajai Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei būs izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus ar plašu sabiedrisko rezonansi, ievērojamu apmēru, starpreģionu un pārrobežu dimensiju raksturu, kas vērsti pret automatizēto datu apstrādes sistēmu, apdraud vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī personu pamattiesības tiešsaistē (kibervidē) un informācijas tehnoloģijas finanšu jomā, vienlaikus stiprinot sabiedrības izpratni par drošu interneta lietošanu.

Kā būtisks papildinājums Galvenās kriminālpolicijas pārvaldei ir VP Kriminālistikas pārvaldes iekļaušana tās sastāvā, tādējādi veicinot kriminālistikas jomas ciešāku sasaisti ar izmeklēšanu. Iepriekš Kriminālistikas pārvalde bija kā atsevišķa struktūrvienība. Tomēr, ņemot vērā, ka kriminālistika un ekspertīzes ir neatņemama pirmstiesas izmeklēšanas sastāvdaļa, tas ir tikai loģisks struktūras modelis un papildinājums. Šāda pakļautība ir atzīta par optimālu esam vairākās ārvalstīs un jau pierādījusi sevi. Vienlaikus jāizceļ, ka Kriminālistikas pārvaldes pievienošana galvenajai pārvaldei samazina VP priekšniekam tieši pakļauto struktūrvienību skaitu, kas savukārt ir atbilstoši valsts pārvaldes reformas uzstādījumiem.

VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrā paliek divas nodaļas, kurām piekritīga tādu noziegumu, kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un noziegumu finanšu sistēmā izmeklēšana, kā arī krāpšanu, piesavināšanās, viltotas naudas izgatavošanas un izplatīšanas, noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi izmeklēšana un autortiesību pārkāpumu izmeklēšana nelicencēta audiovizuālā satura (TV) jomā.

Strukturālas reformas skārušas arī Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas pārvaldi, kuras kompetencē ir informācijas analīze, kriminālizlūkošanas procesa vadība un pilnveidošana Valsts policijā un kriminālizlūkošanas procesa nacionālā līmeņa koordinācija visām Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm, arī Eiropas Savienības līmenī, tostarp nacionāla un starptautiska līmeņa darbs saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem u.c.

Savukārt Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes struktūra un mērķis paliek nemainīgi – stiprināt policijas kapacitāti starptautiskās sadarbības un informācijas apmaiņas jomā ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Tāpat nemainīgas palikušas arī pārējās Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienības.

Bez iepriekš minētajām Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienību funkciju un struktūras reformām ir veiktas izmaiņas arī galvenās pārvaldes amata vietu sarakstā, nesamazinot cilvēkresursu skaitu.