“Krievijas robežvalstis arvien vairāk satrauc ievērojamais un pieaugošais Krievijas pilsoņu pieplūdums Eiropas Savienībā (ES) un Šengenas zonā, šķērsojot mūsu robežas. Mēs uzskatām, ka tas kļūst par nopietnu apdraudējumu mūsu sabiedrības un visas Šengenas zonas drošībai,” uzsvērts Baltijas valstu un Polijas paziņojumā.

Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija atzinīgi vērtē lēmumu apturēt ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem kā pirmo nepieciešamo soli, taču ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai krasi ierobežotu izsniegto ES vīzu skaitu un samazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu uz ES un Šengenas zonu.

“Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir vienojušās par kopīgu reģionālu pieeju un pauž savu politisko gribu un stingru nodomu ieviest valsts pagaidu pasākumus Krievijas pilsoņiem, kuriem ir ES vīzas, lai novērstu tūlītējus sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumus un ierobežotu Krievijas pilsoņu ieceļošanu Šengenas zonā, šķērsojot to robežas,” teikts paziņojumā.

Iecerēts, ka plānotie papildus pasākumi Krievijas pilsoņiem ar ES vīzām stāsies spēkā līdz 2022. gada 19. septembrim, katrā valstī nacionālā līmenī pieņemot nepieciešamos lēmumus.

Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija paziņojumā norāda, ka ieviestie pagaidu pasākumi nenozīmē pilnīgu ieceļošanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem – tiks saglabāti kopīgi saskaņoti likumīgi izņēmumi ļaut ieceļot, piemēram, disidentiem, ģimenes locekļiem humānās situācijās, uzturēšanās atļauju turētājiem, kravu un transporta pakalpojumu atvieglošanai un diplomātiskām misijām.

Vienlaikus Baltijas valstis un Polija uzsver nepieciešamību meklēt vienotu pieeju ES līmenī un ir lūguši Eiropas Komisijai piedāvāt risinājumus, ko varētu vienoti īstenot visas ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis.