Latvijas Republikai kopš tās proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī vienmēr ir bijis svarīgi, ka neatkarīgā Latvijā darbojas pilnīgi patstāvīga un neatkarīga Latvijas Pareizticīgā Baznīca. Gan 1921. gadā, gan 1992. gadā Maskavas patriarhijas Sinode pieņēma lēmumu par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pilnīgi patstāvīgu un neatkarīgu statusu.

Tāpēc Latvijas valstij ir konstitucionāls pienākums garantēt tādu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statusu, kāds tas ir noteikts Latvijas likumos atbilstoši Latvijas valsts un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dialogam.

Tāpēc Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sadarbībā ar tieslietu ministru izstrādāja un Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā”, kas stājies spēkā 10. septembrī un kas juridiski noteic un nostiprina turpmāko Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statusu.

Tieslietu ministrija informē, ka ar grozījumiem likumā Latvijas valsts ir atzinusi, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefālā baznīca).

Tāpēc Viņa svētībai Maskavas un visas Krievzemes patriarham Kirilam tiek nosūtīta vēstule ar aicinājumu izmantot viņam pieejamās kanoniskās pilnvaras un Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai izsniegt autokefālijas Tomosu, lai Latvijas Pareizticīgā Baznīca varētu ievērot visas tai saistošā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likuma prasības, tostarp saziņā ar Latvijas valsti un citām pareizticīgajām baznīcām rīkoties kā pilnībā pastāvīgai un neatkarīgai (autokefālai) baznīcai.

Tieslietu ministrija parakstītu vēstuli nosūtīs Ārlietu ministrijai iesniegšanai Krievijas Patriarhijas ārējo sakaru pārvaldei un tās kopijas nosūtīšanai Krievijas Ārlietu ministrijai.

Vēstule Latvijas Republikas vārdā Viņa svētībai Maskavas un visas Krievzemes patriarham Kirilam pieejama Tiesību aktu portālā.