Ekonomikas ministrija secinājusi, ka iepriekšējos gados īstenotās īpašuma tiesību reformas ietvaros ir sasniegts valsts noteiktais privatizācijas procesa īstenošanas mērķis, t.i., mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīta labvēlīga vide privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināta darbība, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti.

Valsts ir nodrošinājusi iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem piedalīties valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijā un tās ietvaros izmantot tiem piešķirto privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekli. Līdz 2022. gada 1. oktobrim privatizācijā ir izlietoti 107,55 milj. privatizācijas sertifikātu jeb 95,7% no kopējā iedzīvotājiem piešķirto privatizācijas sertifikātu skaita, pamatā tos izlietojot plānveida dzīvojamo māju privatizācijai, zemes izpirkšanā un iegādājoties publiskajā piedāvājumā izlaistās uzņēmuma akcijas. Tāpat kopumā dzēsti 1,23 milj. privatizācijas sertifikātu. Kopš 1994. gada, veicot valsts aktīvu privatizāciju, gūti ieņēmumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas 2,69 mljrd. eiro apmērā, samaksai saņemot naudu - 0,74 mljrd. eiro vērtībā un privatizācijas sertifikātus - 1,95 mljrd. eiro nominālvērtībā.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija sagatavojusi deviņu pasākumu plānu, kā līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā:

1. Pārtraukt nodot privatizācijai jaunus objektus - dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus, un turpmāk visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
2. Paātrināt jau nodoto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizāciju vai pabeigt vai izbeigt privatizācijas procesu, izstrādājot jaunu Dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, kurā atrunāta reformas pabeigšana un noteikts alternatīvs mehānisms īpašuma tiesību uz privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī pašvaldības tiesības iesaistīties paju māju uzmērīšanas un tajās esošo dzīvokļu reģistrēšanas procesā.
3. Noteikt turpmāko rīcību ar SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA valsts kapitāla daļām, valdībai pieņemot lēmumu par SIA “Tet” un  “Latvijas Mobilais Telefons” SIA kapitāla daļu privatizācijas izbeigšanu, kā arī lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu abos uzņēmumos.
4. Paātrināt bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem atjaunot zemes vienību uzmērīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, piešķirot nepieciešamos līdzekļus Valsts zemes dienestam zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas veikšanai personām, kurām valsts noteica šādu tiesību.
5. Dzēst pirms 10 gadiem mirušu personu kontos esošos privatizācijas sertifikātus (~0,78 milj.), nosakot, ka gadījumos, kad persona ir mirusi un sertifikātu konta turētājs nav saņēmis informāciju par sertifikātu mantošanu, sertifikātu kontu turētājam ir tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, ja kopš personas miršanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā 10 gadi.
6. Turpināt privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu līdz 2026. gada beigām, pakāpeniski samazinot klientu apkalpošanai atvēlēto dienu skaitu nedēļā, tādējādi samazinot arī privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas ikgadējās izmaksas, kas tiek segtas no Possessor turējumā esošā rezerves fonda līdzekļiem, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem automatizētu informāciju latvija.lv par privatizācijas sertifikātu atlikumiem kontos.
7. Paredzēt terminētu iespēju dzēst neizmantotos īpašuma kompensācijas sertifikātus (~55,0 tūkst.), kas piešķirti par zaudēto mantu, izmaksājot atlīdzību naudā pēc to nominālvērtības, nepārsniedzot personai piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu kopējo skaitu.
8. Noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu - 2026. gada 31. decembris, vienlaikus paredzot, ka norēķinos par uzsāktajiem privatizācijas procesiem, kas nebūs pabeigti pēc noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, kā maksāšanas līdzeklis tiek pieņemti eiro.
9. Noteikt turpmāko rīcību ar privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, paredzot, ka Possessor glabā privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu līdz noteiktajam privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņam, veic privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas datu izlādi un nodošanu Latvijas Valsts arhīvam elektroniskā formātā, kā arī veic dokumentācijas papīra formātā utilizāciju.

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā" var iepazīties Tiesību aktu portālā. Informatīvais ziņojums izstrādāts pēc Valsts kontroles ieteikuma Ekonomikas ministrijai atkārtoti izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības ar uzdevumu sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu pabeigšanas nosacījumu izpildi un priekšlikumiem, lai pabeigtu minētos procesus sapratīgā termiņā.

Kā zināms, līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu Latvijas Republikas tautsaimniecības interesēs būtiski bija pāriet no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā ir privātīpašums un privātā iniciatīva, vienlaikus vairojot valstij piederošo un rīcībā esošo saimniecisko resursu izmantošanas efektivitāti. Lai to panāktu, tika uzsākta īpašuma tiesību atjaunošana (denacionalizācija) un valsts un pašvaldību īpašuma masveida privatizācija, tā rezultātā radot un sekmējot privāto uzņēmējdarbību. Lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta arī zemes reforma.

Īpašuma tiesību reforma Latvijā tika uzsākta 1991. gada otrajā pusē. Laika periodā līdz 1994. gada jūnijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību reformas procesos, valsts izdeva un piešķīra iedzīvotājiem par nodzīvoto laiku Latvijā vērtspapīrus – privatizācijas sertifikātus, kurus kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot, iegādājoties attiecīgus valsts un pašvaldības īpašumus. Tāpat privatizācijas sertifikāts tika izmantots kā kompensācijas instruments personām, kurām nebija iespēju vai tās atteicās atjaunot īpašuma tiesības uz īpašumiem, kas tika nacionalizēti pēc 1940. gada. Tika izveidots speciāls privatizācijas sertifikātu veids - īpašuma kompensācijas sertifikāti.

1994. gadā  valsts noteica privatizācijas procesa īstenošanas mērķi - mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti. Valstī tika uzsākta centralizēta, atklāta un uz tirgus principiem balstīta privatizācija, pakāpeniski iesaistot privatizācijas procesā privatizācijas sertifikātu īpašniekus. 1994. gada aprīlī tika dibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (šobrīd nosaukums ir SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"), kas nodrošināja valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu, tiešo ārvalstu investīciju piesaisti privatizētajiem uzņēmumiem, kapitāla tirgus veidošanos, akciju publiskos piedāvājumus, uzņēmumu un statūtsabiedrību valsts budžeta parādu kapitalizāciju un zemesgabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizāciju.

Masveida privatizācija valstī tika pabeigta, taču vēl tiek veikti darbi, lai sašaurinātu privatizācijas un zemes reformas procesu un tiesiski pabeigtu minētos procesus.