Senāta Civillietu departaments 7. jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību šajā lietā.

Darbinieks kasācijas sūdzībā apšaubīja apgabaltiesas secinājumus par būtisko viņa pārkāpumu, kas bija pamatā uzticības zudumam, respektīvi, ka uzticība zaudēta tiktāl, ka pastāv atlaišanas pamats. Darbinieka ieskatā uzticības zaudēšanai nebija objektīva iemesla.

Senāta atteikums kasācijas tiesvedības ierosināšanai pamatots ar to, ka kasācijas sūdzības apsvērumi pēc būtības ir vērsti uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.

Apgabaltiesa spriedumā pierādījumu un faktisko apstākļu vērtēšanas ceļā bija nodibinājusi, ka darbinieks ir nepamatoti rīkojies pats savās interesēs un viņa kā iestādes vadītāja rīcība ilgstoši ir bijusi pretēja likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmās daļas un 22. panta, kā arī Rīgas pašvaldības Ētikas kodeksa 4.6.2.apakšpunkta, 5. un 6. punkta prasībām.

Senāta lēmums: Lieta Nr. SKC-551/2023 (C30379421)