Apstrīdētā norma noteic, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējs atzīts par vainīgu tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, ar pieteicēju tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētā norma attiecībā uz personām, kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, paredzot imperatīvu aizliegumu strādāt par pedagogu, proti, šādos gadījumos netiekot individuāli izvērtēts tas, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, nekaitēs izglītojamo interesēm. Tādējādi ar apstrīdēto normu esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 106. pantā ietvertās pamattiesības.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2023. gada 15. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 13. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.