Aldis Laviņš konferences otrajā diskusiju panelī “Eiropas Savienības tiesību pārākums un Eiropas Savienības pilsoņu vienlīdzība likuma priekšā” uzstājās ar ziņojumu par Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālās identitātes un Eiropas Savienības tiesību līdzsvarošanas nozīmi.

“Konstitucionālās identitātes koncepts ir atvērts Eiropas Savienības un starptautiskajām tiesībām, vienlaikus tas paredz, ka svarīgākās vērtības, kuras ietvertas konstitūcijā, ir jāņem vērā, piemērojot Eiropas Savienības tiesības,” akcentēja Aldis Laviņš.

Priekšlasījuma ievadā konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar konstitucionālās identitātes jēdzienu un tā attīstību konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības tiesas judikatūrā. Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka konstitucionālās identitātes koncepta atzīšana nekādā gadījumā nenozīmē atteikšanos no Eiropas kopējām vērtībām. Gluži pretēji, konstitucionālās identitātes atpazīšana ir praktisks instruments, lai aizsargātu, piemēram, uzņēmējdarbības un pārvietošanās brīvības, noteiktos gadījumos sabalansējot tās ar nacionālo tiesisko regulējumu.

Kā piemēru šādai līdzsvarošanai Aldis Laviņš izcēla Satversmes tiesas lietu Nr. 2020-33-01 par ierobežojumiem privātajām augstskolām īstenot studiju programmas svešvalodās. Šajā lietā Satversmes tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, vai valsts valodas aizsardzība, kas Latvijā ir daļa no konstitucionālās identitātes, attaisno uzņēmējdarbības un darījumdarbības brīvības ierobežojumus. Šis ir viens no gadījumiem, kad Eiropas Savienības Tiesa atpazina dalībvalsts konstitucionālo identitāti kā līdzekli, kas ietekmē balansu starp nacionālajām un Eiropas savienības tiesībām.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs priekšlasījumā piedāvāja diskusijai trīs iespējamus kritērijus tam, kā kāda nacionāla vērtība varētu tikt atzīta par konstitucionālās identitātes daļu: tai ir jāizriet no konstitūcijas, jāatspoguļo īpaši svarīgas konkrētās dalībvalsts vērtības, kas dzīvo nācijas apziņā un vieno tautu, kā arī jābūt izvērtējamai Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās un Eiropas Savienības tiesā, kuras dialoga ietvaros noskaidro, vai konkrētā gadījumā konstitucionālā identitāte var būt par pamatu Eiropas Savienības un nacionālo tiesību piemērošanas līdzsvarošanai.

Konferencē “ESavienoti daudzveidībā II: tiesiskums un konstitucionālā daudzveidībā” piedalās pārstāvji no Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālajām un augstākajām tiesām, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Komisijas. Dalībnieki uzstājas ar priekšlasījumiem par tiesu lomu Eiropas Savienības pamatvērtību, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā.

Pirmā konference “ESavienoti daudzveidībā” notika 2021. gada 2. un 3. septembrī Rīgā. Konference Hāgā neformāli tiek dēvēta par “Rīga II”.

Pirms konferences Satversmes tiesas delegācija apmeklēja Latvijas vēstniecību Nīderlandē, lai ar vēstnieci Aigu Liepiņu pārrunātu Satversmes tiesas starptautiskās sadarbības jautājums, kā arī tiesību aktualitātes Latvijā un pasaulē.