Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā, 29. novembrī atcēla Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tā izsprieda AS „Rīgas namu apsaimniekotājs” prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par pienākumu nodot ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītas lietas un saistības.

Konkrētajā lietā starp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jauno pārvaldnieku, kurš pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību, un tās agrāko pārvaldnieku bija radies strīds par to, kāda veida dokumentus un informāciju pārvaldniekam, ar kuru tiek izbeigtas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības, ir pienākums nodot jaunajam pārvaldniekam.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta trešajā daļā ir noteikts to dokumentu un informācijas kopums, kas jākārto attiecībā uz ikvienu dzīvojamo māju, ietverot tos mājas lietā (līdz 2022. gada 3. maijam mājas lietā ietveramos dokumentus un informāciju noteica 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 908). Iepriekšminētais likums arī nosaka, ka mājas lietas kārtošana ir obligāti veicama dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbība. Konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas pārvaldniece – pašvaldības kapitālsabiedrība – norādīja, ka lietā nav pierādīts, ka viņa ir vedusi (kārtojusi) mājas lietu. Senāts šādu argumentu atzina par nepamatotu, jo prasītājai (šajā lietā – jaunajai pārvaldniecei) nav jāpierāda, ka agrākā pārvaldniece ir pildījusi likumā noteiktu pienākumu.

Senāts arī norādīja, ka, ja prasītāja ir lūgusi izsniegt noteiktus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus dokumentus vai to kategorijas (piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus), kā tas bija arī šajā civillietā, tad tiesai arī šādā apjomā jāizlemj par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu. Izskatāmajā lietā apgabaltiesa bija izspriedusi, ka agrākajai pārvaldniecei jānodod mājas lieta, nevis noteikta veida dokumentus, kurus bija lūgusi prasītāja – jaunā pārvaldniece.

Attiecībā uz pārvaldnieka, ar kuru pārvaldīšanas tiesiskās attiecības izbeidzas, pienākumu atskaitīties par savas darbības finanšu aspektiem, proti, sniegt norēķinu Senāts norādīja, ka pārvaldnieka pienākumam sniegt norēķinu ir divi mērķi:

1) nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nepārtrauktību;

2) sniegt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai pārliecināties, vai pārvaldnieks, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu, ir rīkojies kā krietns un kārtīgs pārvaldnieks, tostarp attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku mantisko interešu aizsardzību.

Lai sasniegtu norādītos mērķus, pārvaldniekam jāsniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) informācija par saistībām, kuras skar vai var skart kopības mantiskās intereses.

Šāda informācija ietver, piemēram, datus, kas ļauj identificēt konkrētus dzīvokļu īpašniekus, kuri nav izpildījuši savas saistības, informāciju par viņu parādiem pret katru kreditoru, tostarp pret konkrētiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, informācija par parāda lielumu, parāda rašanās laika posmu, parāda pamatu (maksa par pārvaldīšanas darbību veikšanu, maksa par komunālo pakalpojumu saņemšanu, iemaksas uzkrājuma fondā), informāciju par to, vai un kad parādniekam ir nosūtīti atgādinājumi par parādu, informāciju par darbībām, kas veiktas parāda atgūšanai.

Turklāt attiecībā uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku neizpildītajām saistībām iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvokļu īpašnieku kopībai arī par laika posmu pēc tam, kad parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts, ar kuru agrākais pārvaldnieks nodevis dzīvokļu īpašnieku kopībai dokumentus un citas lietas, ja dzīvokļu īpašnieki ir turpinājuši maksāt iepriekšējam pārvaldniekam vai arī notikusi piespiedu izpilde iepriekšējā pārvaldnieka labā. Arī tad, ja iepriekšējais pārvaldnieks pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanas saņēmis kopībai piekritīgus maksājumus no citiem kreditoriem, viņam ir pienākums par tiem informēt kopību.

Senāts arī skaidroja, kas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē ir saistību nodošana un ka lielākoties tāda nav nepieciešama, jo dzīvokļu īpašnieku kopība kā patstāvīgs tiesību subjekts pati atzīstama par līdzēju un no dažādiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem darījumiem izrietošās saistības nav speciāli vēl tai jānodod.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, kurš konkrētajā lietā bija viens no tiesas sastāva senatoriem, komentējot Senāta spriedumu, norāda: „Šajā Senāta spriedumā ir nostiprināta atziņa, ka brīdī, kad ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku izbeidzas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības, ir būtiski nodrošināt, ka visi mājas pārvaldīšanai nepieciešamie dokumenti un informācija, tostarp par atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādiem pret pārvaldnieku, dzīvokļu īpašnieku kopību un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tiktu nodoti dzīvokļu īpašnieku kopībai vai viņu izraudzītajam jaunajam pārvaldniekam.”

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKC-27/2023, ECLI:LV:AT:2023:1129.C29522419.10.S

Informāciju sagatavoja Dr.iur. Rihards Gulbis, Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks