Saskaņā ar apsūdzību Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona pieņēma kukuli 100 euro un nodrošināja kontrabandas ievešanai labvēlīgus apstākļus, kā rezultātā tika ievestas nedeklarētas muitošanai pakļautas preces – no uzskaites noņemtas automašīnas.

Pirmās instances tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu un sodīja gan par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, gan par kukuļņemšanu. Apelācijas instances tiesa apsūdzēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā attaisnoja. Par kukuļņemšanu apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem, notiesājot nosacīgi, kā arī atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldības iestādēs uz 5 gadiem un konfiscējot mantu.

Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu, norādot, ka gadījumā, ja dienesta stāvoklis izmantots, lai pieļautu pārkāpumus muitas darbības sfērā, nenomaksātais muitas nodoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ir attiecināms uz būtiska kaitējuma esības konstatēšanu, ja arī vēlāk muitas nodoklis tiek nomaksāts vai prece konfiscēta.

Senāts arī piekrita prokurora argumentam, ka atbilstoši judikatūrai būtisku kaitējumu bez papildu izklāsta apsūdzībā rada valsts amatpersonas darbība, kas saistīta ar šīs personas citu noziedzīgu nodarījumu vai arī citas personas noziedzīgu nodarījumu, ko konstatē izskatāmajā krimināllietā vai ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu citā krimināllietā. Senāta vērtējumā lietā konstatētie fakti bija apsverami arī šādā kontekstā.

Saistībā ar nosacītu notiesāšanu Senāts uzsvēra, ka tad, ja tiesa atzīst par iespējamu sodu neizpildīt, tai pieņemtais lēmums īpaši jāmotivē, tostarp pievēršot uzmanību vispārējās prevencijas mērķa sasniegšanai. Ja apsūdzētais tiks atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tiesai, izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes prestiža diskreditācijas pakāpi, jāņem vērā, ka amatpersonas izdarītiem diviem noziegumiem kopumā piemīt augstāka kaitīguma pakāpe nekā par vienu noziegumu. Senāts jau vairākkārt ir norādījis, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu –, jo šajā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Senāta lēmums. Lieta Nr.SKK-41/2024 (15840025922)