Priekšnoteikumi actio Pauliana piemērošanai ir parāds, kam ir iestājies maksāšanas termiņš, un kreditora spēja pierādīt, ka faktiski maksātnespējīgs parādnieks apzināti darbojies par ļaunu kreditoram, lai izvairītos no parāda samaksas. Tieši ļaunprātības pierādīšana apgrūtina vai pat padara par neiespējamu šī aizsardzības līdzekļa piemērošanu. Tādēļ sākumā tiesu praksē, bet vēlāk arī normatīvajā regulējumā ieviesa krāpšanas pieņēmumu (praesumptio fraudis), ar to saprotot, ka šāda ļaunprātīga darbība veikta ar trešās personas līdzdalību, t. i., tā atlīdzības darījumu gadījumā zināja par parādnieka nolūku izvairīties no parāda nomaksas. Actio Pauliana mērķis ir aizsargāt kreditorus no krāpnieciskiem juridiskiem darījumiem, jo ​​īpaši darījumiem, kuru mērķis ir samazināt parādnieka īpašumu, ļaunticīgi nododot to trešajām personām.

Augstākās tiesas apkopoto materiālu veido divas daļas: Latvijas Senāta nolēmumu apskats un tiesību zinātnieku komentāri.

Pirmā daļa – tiesu prakses apkopojums – ietver 37 hronoloģiskā kārtībā sakārtotus Latvijas Senāta civillietu nolēmumu izvilkumus par actio Pauliana un tā tvērumu nolēmumos, kas pieņemti 1919. gada līdz 1940. gada novembrim. Apkopojumā atlasītas Senāta atziņas par šī tiesību aizsardzības līdzekļa piemērošanu attiecīgās prāvas laikā un senatoru pamatojums tam.

Otrā daļa – doktrīna – veidota kā pārskats par tiesību zinātnieku komentāriem par actio Pauliana un tā izpratni. Komentārus papildina ieskats tiesu nolēmumu atziņās.

Daudzu materiālu pilni teksti ir pieejami e‑formātā Latvijas nacionālajā digitālajā bibliotēkā, Augstākās tiesas un citās tīmekļvietnēs.

Apkopojumu pēc Senāta Civillietu departamenta ierosinājuma sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas konsultante likumu piemērošanas jautājumos Zinaida Indrūna.

Apkopojums “Kreditoriem par ļaunu noslēgtu darījumu apstrīdēšana (actio Pauliana). Latvijas Senāta prakse un tiesību doktrīna līdz 1940.gadam” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesu prakse/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības