2. Maijs 2024 09:21
Jaunumi
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentu kopīgs paziņojums par 20. gadadienu kopš Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā

Mēs, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti, atzīmējot 20. gadadienu kopš mūsu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, sniedzam šādu paziņojumu.

Baltijas valstis pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. Mūsu pilsoņu pasēs parādījās ieraksts “Eiropas Savienība”, kas iezīmēja triumfālu atgriešanos mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā Eiropas ģimenes locekļiem. Mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni.

Šo divu desmitgažu laikā mēs esam kļuvuši pārliecinātāki, baudot brīvību, demokrātiju un labklājību. Esam piedzīvojuši strauju ekonomisko izaugsmi, stabilitāti un drošību, vienlaikus veidojot ievērojamu Eiropas integrācijas un transformācijas veiksmes stāstu. Šodien mēs aktīvi uzņemamies atbildību sniegt savu ieguldījumu Eiropas nākotnes veidošanā.

Mūsu dalībai Eiropas Savienībā ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Pievienošanās Eiropas Savienībai nodrošināja mums vieglu piekļuvi vienotajam tirgum ar 450 miljoniem patērētāju, pavēra jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem, palielināja eksportu un piesaistīja ārvalstu investīcijas.

Tā rezultātā mūsu valstu ekonomikas izauga līdz iepriekš nepieredzētam līmenim. Šodien trīs Baltijas valstu kopējais IKP pārsniedz 160 miljardus eiro – gandrīz četras reizes lielāks nekā pirms divdesmit gadiem. Pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas ievērojamas un visaptverošas pārmaiņas iedzīvotāju dzīves līmenī. Kopš 2004. gada ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas valstīs ir palielinājušās sešas reizes.

Pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstis ir kļuvušas par spēcīgām un nozīmīgām Eiropas un transatlantiskajām kolektīvās aizsardzības veicinātājām, jo īpaši ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko tuvumu Krievijai, kas ir vistiešākais drauds Eiropas un pasaules drošībai. To apliecina arī tas, ka mūsu aizsardzības izdevumi ir ievērojami pārsnieguši 2% no IKP un paredzams ka tie pieaugs arī turpmāk.

Mēs atzīmējam 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā laikā, kad Krievijas neizprovocētais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu mums atgādina, ka mieru Eiropā nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu. NATO joprojām ir mūsu kolektīvās aizsardzības un drošības pamats. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības papildu centieni ir neaizstājami drošības arhitektūras nostiprināšanai Eiropā. Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības rūpniecību, gatavību un spējas. Mēs turpināsim rūpēties par mieru un stabilitāti visā eiroatlantiskajā telpā.

Mēs uzsveram, ka starptautiskajam atbalstam joprojām ir izšķiroša nozīme, lai Ukraina uzvarētu. Šodien Ukraina aizstāv mūsu demokrātiskās vērtības. Mēs stingri iestājamies par atbalstu Ukrainai, lai aizsargātu noteikumos balstītu pasaules kārtību.

1990.–1991. gadā Baltijas valstis cīnījās par demokrātisko izvēli. Šodien ukraiņi, moldāvi un gruzīni cīnās par Eiropas vērtībām un Eiropas ģimeni kā savu izšķirošo izvēli. Viņiem ir tāds pats sapnis kā mums toreiz. Vēsturiskās pieredzes dēļ mēs to saprotam un izjūtam. Mēs stingri atbalstām tās valstis, kurām ir kopīgas Eiropas vērtības un vēlme būt kopā.

Mēs atbalstīsim kandidātvalstis to Eiropas integrācijas ceļā līdz pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. Mēs aicinām rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu un sākt pievienošanās sarunas 2024. gada jūnijā. Eiropas Savienības paplašināšanās ir bijis stratēģisks Eiropas Savienības politikas ieguldījums, kas paver neizsmeļamu potenciālu. Baltijas valstis ir lielisks pierādījums tam, kā dalība Eiropas Savienībā veicina iespaidīgu modernizāciju un ekonomikas attīstību, kas, savukārt, garantē šo ieguldījumu atdevi. Tā ir mūsu realitāte, ar kuru mēs vēlamies dalīties.

Paplašināšanās ir Eiropas Savienības ģeopolitiska nepieciešamība un vēstures aicinājums. Eiropas Savienības paplašināšanās galvenokārt nozīmē brīvību, demokrātiju un cilvēka cieņu. Tas ir Eiropas Savienības galvenais ģeopolitiskais instruments miera un drošības nodrošināšanai Eiropas kontinentā, autoritāro režīmu draudu novēršanai. Tā nostiprina Eiropas lomu pasaulē. Daudz lielāks vienotais tirgus piedāvā jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem, un paplašināšanās panākumi atbilst mūsu stratēģiskajām interesēm. Ciešāka, plašāka un spējīgāka Eiropas Savienība novērsīs jebkādas atlikušās “pelēkās zonas” Eiropas kartē.

Gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas miljoniem eiropiešu dod iespēju veidot Eiropas nākotni. Mūsu kopīgajam lēmumam ir jāpalīdz mums visiem veidot mierīgu un pārtikušu Eiropas nākotni!

 

Edgars Rinkēvičs, Latvijas Republikas Valsts prezidents

Gitans Nausēda (Mr Gitanas Nausėda), Lietuvas Republikas prezidents

Alars Kariss (Mr Alar Karis), Igaunijas Republikas prezidents

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 273 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties