Tieslietu padome norāda, ka prasība tiesnešiem saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam nav izmantojama kā tiesnešu lojalitātes apliecinājums. Savukārt visas šaubas par tiesnešu lojalitāti, neatkarību un objektivitāti demokrātiskā tiesiskā valstī ir paužamas un izvērtējamas vienīgi esošo tiesisko mehānismu ietvaros: tiesneša noraidīšana, tiesneša atstatīšanās, tiesneša disciplinārā atbildība un kriminālatbildība.

Tieslietu padome nesaskata pamatu spēkā esošās kārtības pārskatīšanai. Vienlaikus, lai novērstu jebkādas šaubas par tiesnešu lojalitāti valstij, tiesu vara ir atvērta diskusijai par tiesneša amata kandidātu atlases kārtības pilnveidi, piemēram, tiesneša amata kandidātiem iegūstot valsts drošības aizsardzības institūciju atzinumu. Tāpat šie jautājumi var tikt risināti, pilnveidojot tiesu darba organizāciju, proti, ieviešot visās tiesās tādu pašu sistēmu, kāda šobrīd jau ir Augstākajā tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī citās tiesās, kur daļai tiesnešu ir piešķirtas īpašās pielaides valsts noslēpumam.

Tieslietu padome atgādina par likumdevēja plašo rīcības brīvību krimināltiesisko sankciju un kriminālprocesuālā regulējuma pilnveidošanā. Kaut arī likumdevējam ir jāņem vērā taisnīguma un samērīguma apsvērumi, nav konstatējami principiāli šķēršļi tiesiskā regulējuma pilnveidei atbilstoši pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, piemēram, pārskatot Kriminālprocesa likumā noteikto drošības līdzekļu piemērošanu ar nacionālās drošības apdraudējumiem saistītās lietās un Krimināllikumā noteiktos soda veidus un apmērus ar nacionālās drošības apdraudējumiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā varētu sniegt ātrāku un tiešāku ietekmi jautājumā par tiesu piemēroto sodu bardzību un drošības līdzekļu piemērošanu. Minētos priekšlikums Tieslietu padome iesniegs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Tieslietu padome iecēla arī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā uz pieciem gadiem līdzšinējo Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumu izpildītāju, tiesnesi Baibu Ābeli. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par tiesneses piemērotību tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatam. Baiba Ābele par tiesnesi strādā jau 16 gadus. No 2008. gada 5. jūnija tiesnese strādāja Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā (pēc reorganizācijas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa) un no 2018. gada 1. oktobra Rīgas rajona tiesā.

Sēdē Tieslietu ministrijas konsultante Tieslietu akadēmijas jautājumos Laila Jurcēna informēja par projekta „Tieslietu akadēmija” virzību, akadēmijas darbības pamatu un funkcijām. Tiek plānots, ka Tieslietu akadēmija būs pastāvīga valsts institūcija, kas funkcionāli būs Tieslietu padomes pārraudzībā. Tieslietu padome noteiks mācību

stratēģiskos mērķus un virzienus, ievirzes mācību programmu izstrādei un mācību programmu veidošanas principus, apstiprinās mācību programmas un ikgadējo mācību plānu, noteiks kārtību mācību pasākumu vadītāju izraudzīšanai no tiesnešu un prokuroru vidus, noteiks direktora amata pretendentu pieteikšanās un atlases kārtību, piedalīsies pretendentu izvērtēšanā un sniegs priekšlikumus par amatā virzāmo pretendentu. Tieslietu ministrija izstrādātais likumprojekts par Tieslietu akadēmiju šobrīd tiek saskaņots starpinstitucionālā līmenī.

Tieslietu padome apsprieda arī jautājumu par Latvijas tiesnešu dalību Eiropas Komisijas projektā „ES tiesību ekspertu Baltijas tīkls”. Projekta mērķis ir padziļināt Baltijas valstu tiesnešu un prokuroru zināšanas ES tiesībās, organizējot klātienes seminārus, vebinārus un mācību vizītes, kā arī izveidot ES tiesību ekspertu tīklu, kas nacionālajā līmenī varētu nodrošināt mācības ES tiesībās tiesnešiem un prokuroriem. Tieslietu padome konceptuāli vienojās, ka tiesnešu dalība projektā būtu paredzama uz tiesnešu brīvprātības principa.

Tieslietu padome lēma skatīt nākamajās padomes sēdēs Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā iesniegto priekšlikumu grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz – ja krimināllietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda uz to izsauktā persona, tiesa pieņem lēmumu par iztiesāšanas atlikšanu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par divām nedēļām.

Papildu informācija:

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu” paredz grozīt pastāvošo kārtību un tiesnešiem turpmākam darbam ar valsts noslēpumu pieprasīt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Atbilstoši esošajai kārtībai Tieslietu padome pēc Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas atzinuma saņemšanas, lemj par kandidāta iecelšanu amatā.

Tieslietu akadēmija kā vienots mācību centrs nodrošinās tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju kvalifikācijas pilnveidi. Tieslietu akadēmijas projekts ir Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā. Projektam paredzētais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums plānots 7,5 miljonu eiro apmērā uz periodu līdz 2026. gada otrajam pusgadam. Plānots, ka Tieslietu akadēmija darbu sāks 2025. gada 1. janvārī.