Pētījumā analizēta tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanas sistēma Latvijā, identificējot nozīmīgākos faktorus, kas kavē ex-post izvērtējumu veikšanu. Tāpat pētījumā raksturota ex-post izvērtējumu izmantošanas prakse, galvenokārt analizējot praksi ministrijās. Lai sniegtu pilnīgāku esošās situācijas raksturojumu tiesību aktu ex-post izvērtēšanas jomā Latvijā kopumā, ziņojumā aplūkota arī tiesībsarga, kā arī ārpus izpildvaras atzara esošu institūciju vai struktūru iesaiste tiesību aktu ex-post izvērtēšanā.

Pētījumā atzīmēts, ka tiesību aktu ietekmi pilnībā var novērtēt tikai pēc to stāšanās spēkā. Normatīvā regulējuma ietekme laika gaitā var mainīties, un tiesību akti, kas savulaik bijuši piemēroti, var zaudēt aktualitāti un vairs neatbilst sociālajai realitātei un situācijai valstī dažādās jomās. Līdz ar to ir nepieciešams veikt spēkā esošo tiesību aktu ex-post izvērtēšanu, lai pārliecinātos par to, vai konkrētais normatīvais regulējums joprojām ir aktuāls un nepieciešams un vai tas nerada nelabvēlīgas sekas un atbilst izstrādes mērķim.

Pētījumā apskatīti dažādi faktori, kas kavē sistemātisku un kvalitatīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanas praksi. Nav izstrādāts normatīvais regulējums, kas pietiekami veicinātu tiesību aktu ex-post izvērtēšanas praksi valsts pārvaldē. Trūkst arī kritēriju, pēc kuriem identificēt tos tiesību aktus, kam nepieciešama ex-post izvērtēšana. Būtisks faktors, kas kavē tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtējumu veikšanu, ir analītiskās veiktspējas trūkums valsts pārvaldē – trūkst pieredzes un veiktspējas, lai patstāvīgi analizētu ekonomiskos procesus ne tikai specifiski nozares ietvaros, bet arī plašākā tvērumā, kā arī izvērtētu tiesību aktu potenciālo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. Valsts pārvaldes darbinieki nav pietiekami apmācīti par ex-post izvērtējumu veikšanas pieejām, metodēm un rīkiem. Tāpat valsts pārvaldē joprojām trūkst izpratnes par izvērtēšanas nozīmīgumu politikas ciklā un normatīvā regulējuma uzlabošanā. Tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu būtiski apgrūtina datu kvalitāte un pieejamība, kā arī sistēmiskas pieejas un finanšu resursu trūkums.

Saeimas Analītiskais dienests ir parlamenta struktūrvienība. Analītiskā dienesta mērķis ir nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru. Analītiskā dienesta pētījumi pieejami parlamenta tīmekļvietnē: https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/publikacijas-un-statistika/petijumi-un-tematiskie-apskati/