Apstrīdētā norma noteica, ka gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un ūdens patēriņu, kas noteikts, izmantojot dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās uzstādītos ūdens patēriņa skaitītājus, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaitam starp dzīvojamās mājas īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā), kuru dzīvokļos, nedzīvojamās telpās vai mākslinieka darbnīcās ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība nav samērīga. Tajā netiekot ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt ūdens patēriņa starpību, kā arī neesot noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Tādējādi apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Ministru kabinetu – līdz 2024. gada 2. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 1. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Plašāka informācija: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-normu-kas-reguleja-udens-paterina-starpibas-sadales-kartibu/