Sabiedrības attieksmi pret korupciju ietekmē ne tikai tiesībaizsardzības iestāžu darbs, bet arī citi apstākļi, piemēram, nekompetentu cilvēku nonākšana amatos, pateicoties radniecībai vai draudzīgām attiecībām. Šo viedokli pauž 2024. gada pavasarī veiktā “Eirobarometra” aptaujātie respondenti, proti, aptaujātie atzīst, ka   Latvijā visizplatītākais korupcijas izpausmes veids ir priekšrokas došana draugiem un/vai ģimenes locekļiem valsts un pašvaldību institūcijās.  

Līdztekus tam jāuzsver, ka korupcijas atklāšana nav iedomāja bez sabiedrības aktīvas rīcības un spējas atbilstoši reaģēt. Korupcija ir slēpts noziegums, tāpēc tās atklāšanā ir svarīga loma ziņotājiem. Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji Latvijā vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā “nevēlētos nodot savējos”, tāpēc atsevišķās jomās mēs varam novērot īpaši augstus korupcijas riskus, piemēram, iepirkumu jomā. Praksē redzam, ka ziņojumi tieši no iepirkumu procesos iesaistītajiem, t.sk. komisiju locekļiem, konsultantiem un grāmatvežiem, ir ļoti maz. Šī tradīcija ir jāmaina un jātiek vaļā no tā dēvētā Stokholmas sindroma, jo korumpētas amatpersonas un uzņēmēji, kuri dod vai ir gatavi dot kukuļus, nav “savējie”. Mums ir jādomā, kā iedrošināt iepirkumu procesā iesaistītās personas ziņot par korupciju iepirkumu procesā. 

Lai gan aptuveni trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka ziņot nav jēgas vai kukuļošanu ir grūti pierādīt, atgādinu, ka korupcija mīl klusumu. Tāpēc mudinu iedzīvotājus nekavējoties ziņot par iespējamu valsts amatpersonu vai uzņēmēju iesaisti korupcijā un uzticēt KNAB īstenot visas iestādes rīcībā esošās pilnvaras, lai nozieguma gadījumā korumpantus varētu saukt pie atbildības.

Jānorāda, ka KNAB praksē novērojam sabiedrības briedumu integritātes jeb godprātības jomā. Ja salīdzinām sabiedrības uztveres līmeni, kāds tas bija 20 gadus atpakaļ un kāda situācija ir patlaban, izmaiņas ir acīmredzamas. Neiecietība pret korupciju pieaug. Vairumam sabiedrības nav pieņemama mantiska vai cita rakstura labumu, t.sk. naudas un dāvanu, došana apmaiņā pret ātrāku publiskā sektora sniegto pakalpojumu nodrošināšanu. Šajā ziņā Latvijas rādītāji “Eirobarometrā” ir teju identiski ar citām Eiropas Savienības valstīm. Mums jābūt drosmīgākiem un jāsper izlēmīgāki soļi korupcijas risku mazināšanā un sabiedrības izpratnes veicināšanā, un tad rezultāts neizpaliks,” tā norāda KNAB priekšnieka vietnieka stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos p.i. Sandijs Vectēvs par jaunākajiem "Eirobarometra" datiem.

“Eirobarometrs” ir viens no aptaujas veidiem, kas atspoguļo Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmi pret korupciju un tās izpausmēm. "Eirobarometrs" tiek veikts arī par dažādiem citiem politiska vai sociāla rakstura jautājumiem.

“Eirobarometra” dati par iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmi pret korupciju