Ievads

Šī gada 11. aprīlī aprit 45 gadi, kopš pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem¹ (turpmāk – Konvencija vai CISG). Viennozīmīgi, ka šo 45 gadu laikā apspriesti un pētīti daudzi un dažādi Konvencijas piemērošanas un interpretācijas jautājumi. Tajā skaitā pirms pieciem gadiem par godu Konvencijas 40. pieņemšanas gadskārtai tika izdots “Jurista Vārda” tematiskais numurs,² vēl piecus gadus agrāk tika organizēta vērienīga starptautiskā konference par godu Konvencijas 35. gadskārtai. Šajā ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (turpmāk – UNCITRAL) un Šveices starptautisko tiesību asociācijas organizētajā konferencē,³ cita starpā tika apspriesti arī līguma spēkā esamības (validity) jautājumi, kas kā CISG piemērošanas robežas noteiktas 4. pantā.

Šī jautājuma aktualitāte noteikti nav mazinājusies arī šobrīd – desmit gadus vēlāk, atzīmējot Konvencijas 45. gadskārtu. Par šī jautājuma nozīmību liecina arī autoritatīvās Konvencijas Konsultatīvās padomes (CISG Advisory Council) jaunākais viedoklis Nr. 23 “Mistake, fraud, misrepresentation and initial impossibility in CISG contracts”.⁴ Sniegtā viedokļa centrā ir Konvencijas 4. pants un tā piemērošanas un interpretācijas aspekti gadījumos, kad līgums, kuru regulē Konvencija, ir noslēgts maldu vai viltus rezultātā vai pastāv līguma izpildes sākotnēja neiespējamība.

Šī raksta mērķis ir sniegt vispārīgu ieskatu CISG 4. panta a) punktā ietvertajā Konvencijas materiālā tvēruma ierobežojumā, proti, ka tā neattiecas uz līguma spēkā esamības jautājumiem. Turpmāk rakstā autore vērsīs uzmanību uz tiesību doktrīnā pastāvošajiem atšķirīgajiem viedokļiem par šī panta interpretāciju, kā arī norādīs uz Konsultatīvās padomes viedoklī Nr. 23 ietvertajiem skaidrojumiem.

1. Konvencijas materiālais tvērums: 4. panta a) punkts

Konvencijas 4. pantā ietvertas tās piemērošanas robežas. Panta pirmajā teikumā noteikts, ka Konvencija regulē pirkuma-pārdevuma līguma slēgšanu un no šāda līguma izrietošās pircēja un pārdevēja tiesības un pienākumus. Panta otrajā teikumā ietverti divi specifiski izņēmumi no CISG materiālā tvēruma, tas ir: a) paša līguma vai kādu tā noteikumu, vai jebkuras paražas spēkā esamību; b) sekas, kuras var būt līgumam, attiecībā uz īpašuma tiesībām uz pārdoto preci. Līdz ar to a) un b) punktā minētajos gadījumos jāpiemēro citas līgumu regulējošās tiesību normas, kuras tiek piemērotas saskaņā ar starptautisko privāto tiesību normām vai pēc pušu izvēles. Lai apzīmētu šīs citādi piemērojamās tiesību normas, turpmāk tekstā tiks lietots jēdziens “nacionālās tiesības”.