Tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšanas metodoloģija lietās par noziedzīgi iegūtas mantas procesa regulējumu

Satversmes tiesa vērtē zemāka juridiska spēka tiesību normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai, izmantojot īpašu, bet konkrētu un prognozējamu metodoloģiju. Satversmes tiesas procesa pamatā ir metodoloģiski precīzs un iepriekš paredzams ceļš taisnīga rezultāta panākšanai, tiesai īstenojot tās specifisko kompetenci.²

Katrā konkrētā gadījumā piemērojamā tiesību normas satversmības izvērtēšanas metodoloģija ir atkarīga no tā, vai personas pamattiesību aizskārums saistāms ar to, ka valsts ir ierobežojusi personas pamattiesības, pārkāpusi vispārējos tiesību principus vai nav izpildījusi tai no Satversmes izrietošos pozitīvos pienākumus. Tādējādi attiecībā uz tiesas izmantoto metodoloģiju nozīme ir tam, kādam Satversmē ietvertajam vispārējam tiesību principam vai citai Satversmes normai tiek apstrīdēta zemāka juridiska spēka tiesību normas atbilstība. Ievērojot Satversmes tiesas likumā ietverto pieteikuma principu, tiesa nav tiesīga pati pēc savas iniciatīvas uzsākt tiesvedību bez konkrēta prasījuma.³ Turklāt, lai gan Satversmes tiesa ir tiesīga paplašināt lietas izskatīšanas robežas un papildus izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību arī citām Satversmes normām, par kurām lieta nav ierosināta, tomēr ir jābūt ievērotiem Satversmes tiesas procesa principiem – tostarp tam, ka institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, ir jābūt iespējai izteikties par normu atbilstību konkrētām pamattiesībām.⁴

Pieteikumos, pēc kuriem ierosinātas pēdējās Satversmes tiesā izskatītās lietas par noziedzīgi iegūtas mantas procesa regulējumu, galvenokārt bija apstrīdēta tiesību normu atbilstība Satversmes 92. pantā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Atsevišķos pieteikumos par tiesību normām, kas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteica kārtību, kādā ar mantu saistītā persona bija tiesīga iepazīties ar lietas materiāliem, un aizliegumu pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, bija apstrīdēta arī šo normu atbilstība Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Tomēr šajā prasījuma daļā pieteikumi neatbilda Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām, jo tajos nebija pamatots, kādā veidā apstrīdētās normas aizskar pieteikumu iesniedzējiem šajā Satversmes normā ietvertās pamattiesības.