Ievads

Tehnoloģiju nepārtraukta attīstība un dažādu mākslīgā intelekta rīku uzvaras gājiens arvien vairāk rosina uzņēmumiem domāt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu to biznesa procesos. Tehnoloģijām nozīmīga loma var būt gan stratēģiskajā vadībā, finanšu un pārdošanas vadībā, gan arī, piemēram, personālvadības procesos.

Personālvadībā, līdzīgi kā citos biznesa procesos, liela nozīme ir uzskaitei – datiem, kas palīdz cilvēkresursu plānošanā, darba organizācijā un atalgojuma pārvaldībā. Šajā kontekstā vieni no būtiskākajiem uzskaites datiem ir tie, kas atspoguļo darbinieku faktisko darba laiku un klātbūtni. Uzņēmumiem, īpaši tādiem, kam ir liels darbinieku skaits, veidojas pamatota nepieciešamība uzlabot šīs uzskaites efektivitāti ar tehnoloģiju palīdzību. Darba laika un klātbūtnes uzskaite var tikt veikta ar dažādiem tehnoloģiskiem līdzekļiem, taču, ja tajā ienāk risinājumi, kas izmanto tādas individuāli piemītošas īpašības kā darbinieku pirkstu nospiedumi vai sejas attēls, minētajos procesos parādās biometrijas komponente.

Biometriskā uzskaite pirmšķietami var šķist ideāls risinājums, jo ir ātrs un precīzs, bez iespējām uzskaites datus viltot, tomēr līdz ar efektivitāti uzņēmuma dienas kārtībā nonāk arī jautājums par darbinieku tiesībām uz privātumu.

Biometriskie dati un to izmantošanas pieļaujamība

Pirms vērtēt, cik tālu uzņēmums kā darba devējs drīkst iet, ieviešot biometriskus risinājumus, ir jāatgriežas pie pamatiem – vai darbinieku pirkstu nospiedumi un sejas attēli tiek uzskatīti par personas datiem un kā šādi dati var tikt izmantoti.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas¹ (turpmāk – VDAR) 4. panta 1) apakšpunktu par personas datiem uzskata jebkuru informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Turpretī VDAR 4. panta 14) apakšpunkts definē biometriskos datus, nosakot, ka tie ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati.