Jurista Vārda satura arhīvs

Volfgangs Hoizels Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Lai Tev būtu kas balts

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Retais nebūs dzirdējis par "tikumības" debatēm, kurās iesaistījušies vairāki politiķi, bet pēdējā laikā, spiestā kārtā – arī literāti un pedagogi. Domstarpību saknes aug šī gada pavasarī pieņemtajos Izglītības likuma grozījumos, ar kuriem tika izveidots jauns pants "Izglītība un tikumība", kas izglītības sistēmai nosaka pienākumu nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kā arī aizliedz mācību iestādēs mācību līdzekļus, ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ar zinātnisku konferenci atklāj Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par pirmreizēja dokumentu krājuma iznākšanu "Tiesu namu aģentūras apgādā" – Latvijas Universitātes (LU) mācībspēku grupa prof. Jāņa Lazdiņa vadībā pirmo reizi ir apkopojusi un komentējusi 20. gadsimta Latvijas 113 tiesību avotus, kas aptver laika posmu no valsts dibināšanas līdz neatkarības atjaunošanai. 9. oktobrī Latvijas Universitātē notika krājuma "Latvijas tiesību avoti" oficiāla atvēršana, kas tika atzīmēta ar zinātnisku konferenci. Pasākumu atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, bet ar priekšlasījumiem uzstājās krājuma veidotāji – LU prof. J. Lazdiņš, asoc.prof. Artūrs Kučs, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, prof. Guntis Zemītis un krājuma redaktore Signe Terihova. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Fīrers Berlīnes ielās

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Pagājušajā nedēļā Vācijas medijos parādījās pirmie kadri no filmas, kurā Sašas Barona Koena jeb "Borata" stilā ekranizēts pasaules mēroga vācu bestsellers – Timura Vermeša (Timur Vermes) parodija "Viņš ir atkal klāt" (latviski izdots 2014. gadā Silvijas Brices tulkojumā). Gan grāmatā, gan filmā Hitlers "pamostas" 2011. gadā kādā Berlīnes būvlaukumā, kur kādreiz bijis viņa bunkurs. Un klaiņo pa pilsētu, pamazām ...

žurnāls / Informācija

Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Pagājušajā nedēļā, 29. septembrī, žurnāla "Jurista Vārds" (JV) redakcijā pulcējās konsultatīvā padome. Tādējādi atjaunota JV stratēģiskā padomdevēja darbība. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Apkopoti Latvijas 20. gadsimta tiesību avoti

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

VAS "Tiesu namu aģentūra" sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) izdevusi pirmreizēju 20. gadsimta svarīgāko Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu – 113 Latvijas valsts dibināšanas, neatkarības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentu, kā arī īpašumu nacionalizāciju un denacionalizāciju regulējošos normatīvo aktu un citu dokumentu tekstus, kas apkopoti apjomīgā krājumā "Latvijas valsts tiesību avoti. Valsts dibināšana – neatkarības atjaunošana. Dokumenti un komentāri".1 Izdevums turpina Latvijas tiesību vēstures avotu apkopošanas procesu, ko aizsākuši krājumi "Vidzemes tiesību vēstures avoti: 1336.–1551." (1941), "Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10. gs.–16. gs." (1998) un "Poļu un zviedru laiku tiesību avoti (1561–1795)" (2006). ...

žurnāls / Informācija

Tiesiskās vides pilnveides komisijas pirmā prioritāte – valsts drošība

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Pagājušajā nedēļā, 23. septembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izveidoja Tiesiskās vides pilnveides komisiju Dr.iur. Aivara Endziņa vadībā. Komisijas pirmā sēde notiks 2. oktobrī, un tā savā ziņā turpinās darbu, ko veica Valsts prezidenta Valda Zatlera izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (2007–2012, priekšsēdētājs Dr.iur.h.c. Egils Levits) un Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu darba grupa valsts pārvaldības uzlabošanai (2012–2015, vadītāja Dr.sc.pol. Daina Bāra). ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kas tā tāda “Jurista Otrdiena”?

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Reiz uz "Jurista Vārda" redakciju piezvanīja kāda mums labi pazīstama literārā redaktore, kas tobrīd rediģēja autoritatīva Latvijas tiesību zinātnieka publikāciju. Vienā no atsaucēm viņš bija norādījis preses izdevumu "Jurista Otrdiena". Redaktore vaicāja mums, vai esam dzirdējuši par šādu avīzi vai žurnālu? Kad, aizdomu vadīti, pārbaudījām zinātnieka citētās "Jurista Otrdienas" attiecīgo datumu, protams, izrādījās, ...

žurnāls / Notikums

Senatora A. Lēbera piemiņas konference – par privāttiesību un tiesību vēstures tēmām

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Šis gads Latvijas tiesību vēstures pētniekiem liek domāt par interesantu sakritību: 1865. gads ir bijis īpaši devīgs izcilu un Latvijas vēsturei izšķiroši būtisku juristu ziņā. Tieši tad, pirms 150 gadiem, ir dzimušas vismaz trīs personības, kas apguvušas jurisprudenci un katra savā veidā vēlāk ietekmējušas Latvijas valsts vēsturi: 1865. gada 26. jūlijā piedzima Pēteris Stučka (1865–1932) – vispirms veiksmīgs Pēterburgas advokāts, pēc tam padomju tiesību teorētiķis un sarkanā terora ideologs, pirmais padomju valsts Augstākās tiesas priekšsēdētājs; 11. septembrī pasaulē nāca jurists pēc izglītības, bet savā darbībā sociāldemokrātiski noskaņots politiķis un viens no Latvijas valsts idejas pamatlicējiem – latviešu dižākais dzejnieks Jānis Pliekšāns jeb Rainis (1865–1929); savukārt 7. oktobrī pasaules gaismu ieraudzīja Augusts Lēbers (August Loeber) – vācbaltu izcelsmes Latvijas senators un Latvijas Universitātes profesors, viens no nozīmīgākajiem Latvijas privāttiesību veidotājiem starpkaru periodā (1865–1948). Vienam no šīs trijotnes – Augustam Lēberam – tika veltīta starptautiska konference, kas sakritības dēļ risinājās tieši 11. septembrī, kad visa Latvija svinēja otra jubilāra – Raiņa – dzimšanas dienu. A. Lēbera piemiņai veltīto pasākumu rīkoja Latvijas Republikas Augstākā tiesa, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un žurnālu "Jurista Vārds". Konference tika apvienota ar ikgadējo Baltijas valstu augstāko tiesu instanču tikšanos, kas šoreiz risinājās Latvijā, tādēļ pasākumam tika piešķirta starptautiska dimensija: konferenci ar savu klātbūtni ne tikai pagodināja Igaunijas un Lietuvas augstāko tiesu delegācijas, bet arī to priekšsēdētāji. Tādējādi pasākumā klāt bija ne tikai Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bet arī Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Rimvīds Norkus (Rimvydas Norkus). Var droši apgalvot, ka par šādu pasākumu gan formas, gan satura ziņā būtu bijis gandarīts arī Augusts Lēbers – viņa specializācija gan juridiskajā praksē, gan zinātniskajā darbībā bija privāttiesības, un tieši tām bija veltīta 11. septembra konferences pirmā daļa, savukārt viņa aktīvā starptautiskā darbība bija vērsta uz Baltijas valstu privāttiesību (jo īpaši čeku un vekseļu regulējuma) unifikāciju, tādēļ visu triju Baltijas valstu tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju dalība A. Lēbera piemiņas konferencē bija gan likumsakarīga, gan ļoti simboliska. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Pirmā grāmata medicīnas tiesībās Latvijā

15. Septembris 2015 /NR. 36 (888)

Tiesu namu aģentūras apgādā iznācis vairāku autoru kopdarbs – "Medicīnas tiesības". Grāmatas zinātniskā redaktore ir Santa Anševica-Slokenberga, kas Upsalas Universitātē kandidē uz doktora grādu medicīnas tiesībās. Līdzās viņai grāmatas autoru kolektīvu veido Agnese Gusarova, Aldis Lieljuksis, Rinalds Muciņš, Olita Staņislavska, Laura Šāberte, Diāna Šlisere un Liene Tauriņa. Ņemot vērā medicīnas tiesību nesaraujamo saikni ar medicīnas zinātni un praktisko ārstniecību, grāmatas autori juristi tās tapšanas gaitā konsultējušies arī ar mediķiem. Grāmata ir pirmais izdevums Latvijā, kas daudzpusīgi aplūko medicīnas tiesības – salīdzinoši jaunu, tomēr ļoti plašu personu loku (ārstniecības personas un pacientus, tātad – faktiski visu sabiedrību) skarošu tiesību nozari. Medicīnas tiesību komplicētību apliecina ne vien grāmatā aplūkoto tēmu daudzveidība, bet arī grāmatas apjoms – gandrīz 800 lappuses. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīga monogrāfija starptautiskajās privāttiesībās

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Šī gada jūnijā Latvijas juridiskās literatūras krājumu papildinājis nozīmīgs izdevums – Latvijas Universitātes doktorantes Mg.iur. Aigas Mieriņas monogrāfija "Starptautiskās privāttiesības: ģenēze un sistēma", kas iznākusi LU Akadēmiskajā apgādā un kas papildina līdz šim ļoti skopo grāmatu klāstu starptautisko privāttiesību nozarē latviešu valodā. Grāmatā analizēta starptautisko privāttiesību izpratne un sistēma, plaši aplūkota starptautisko privāttiesību attīstība kopš to pirmsākumiem līdz pat mūsdienām un šajā tiesību nozarē vadošās doktrīnas, atsevišķas grāmatas nodaļas veltītas kolīziju normām un tiesību piemērošanas metodoloģijai. Kā norāda grāmatas zinātniskie recenzenti – prof. Juris Bojārs un prof. Valdis Blūzma, A. Mieriņas monogrāfija ir uzskatāma par nozīmīgu ieguldījumu starptautisko privāttiesību zinātņu nozares attīstībā Latvijā, tāpēc tā ir vērtīga lasāmviela tiesību zinātniekiem un studentiem, kā arī tiesību praktiķiem, kam rodas saskare ar šo komplicēto un samērā grūti pārskatāmo tiesību jomu. Savukārt pati autore sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka starptautiskās privāttiesības ir kā pretrunu kamols un pat "drūms purvs", no kura grūti atrast izeju, un tieši tāpēc viņa īpaši centusies grāmatā aplūkotos jautājumus izklāstīt pēc iespējas skaidri un pārskatāmi (starptautisko privāttiesību komplicēto dabu simbolizējot arī uz A. Mieriņas grāmatas vāka attēlotais "sakņu mudžeklis"). ...

žurnāls / Redaktora sleja

Meklējam jaunas zvaigznes

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Jurista profesija, tāpat kā citas, apvieno indivīdus ar noteiktu īpašību kopumu. Tas šķiet pat samērā dabiski: savā ziņā līdzīgi cilvēki izvēlas kādu profesiju, turklāt izglītošanās process un profesionālā darbība padara tos vēl vairāk "iekšēji" un "ārēji" tuvākus. Taču tieši uz šī pamata veidojas arī anekdotiski stereotipi, teiksim, par bezdievīgi ciniskiem ārstiem, ar didaktiku apsēstiem pedagogiem vai dīvainajiem IT ...

žurnāls / Informācija

Pirmo deviņu “Jurista Vārda” konkursa laureāti

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Ņemot vērā, ka šogad "Jurista Vārda" konkurss notiek jau desmito – jubilejas – reizi, redakcija vēlas atgādināt pirmo deviņu konkursu laureātu vārdus. Ar prieku jākonstatē, ka vairāki no tiem šobrīd jau var lepoties ar vērā ņemamiem profesionāliem un zinātniskiem sasniegumiem. Turklāt redakcija ar gandarījumu konstatē, ka vairāki no konkursa uzvarētājiem "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstami ne vien ar konkursa darbu publikācijām, bet arī citiem rakstiem. ...

žurnāls / Informācija

Desmitais “Jurista Vārda” pētniecisko darbu konkurss gaida dalībniekus

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Šodien tiek izsludināts ikgadējais žurnāla "Jurista Vārds" pētniecisko darbu konkurss. Tas notiek jau desmito reizi, un tā joprojām ir vienīgā nacionāla mēroga tieslietu studentu un jauno juristu rakstu darbu sacīkste. "Jurista Vārda" mērķi, ik gadu rīkojot šo pasākumu, ir palikuši nemainīgi: iesaistīt jaunos tiesībniekus Latvijas tiesību sistēmai būtisku jautājumu apspriešanā, kā arī meklēt un plašākai sabiedrībai atklāt talantīgus jaunos tiesību zinātniekus. Konkursa rīkošana un dalība tajā nozīmē arī ilgtermiņa ieguvumus gan žurnālam, gan konkursa dalībniekiem: šīs sacīkstes laureāti ir ļoti augstvērtīgs papildinājums "Jurista Vārda" autoru lokam, kas pakāpeniski un pārliecinoši nostājas līdzās pieredzējušām jurisprudences autoritātēm, savukārt ieraksts biogrāfijā, kas apliecina uzvaru šajā konkursā, var kļūt par nozīmīgu jebkura jaunā tiesībnieka profesionālās karjeras veicinātāju. ...

žurnāls / Tiesību politika

Turpina apspriest Valsts prezidenta funkciju apjomu un ievēlēšanas kārtību

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Neskatoties uz Saeimas vasaras brīvdienām, uz otro sēdi 25. augustā sanāca Juridiskās komisijas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Šī darba grupa tika izveidota 2015. gada februārī, Saeimai reaģējot uz 2014. gada 8. decembrī Saeimai iesniegto Satversmes grozījumu projektu (iesniedzēji – Saeimas deputāti Inguna Sudraba, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Romāns Mežeckis, Aivars Meija, Arvīds Platpers, Silvija Šimfa, Ringolds Balodis, Jānis Urbanovičs, Gunārs Kūtris un Nellija Kleinberga), kas paredzēja mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, nosakot, ka to dara nevis Saeima, bet tauta (projekts paredzēja grozīt Satversmes 35. pantu un izslēgt 36. pantu).1 Saeimas Juridiskā komisija šo projektu neatbalstīja, bet vienojās, ka ir nepieciešama plašāka diskusija par šo daudz apspriesto tematu, tādēļ jāizveido attiecīga darba grupa. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Glābties uz pilsētas zemes

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Ņemot vērā, ka šī ir pēdējā augusta nedēļa, gribētos pievērsties nevis kādai tiesību problēmai, bet gan ķert vasaru "aiz astes" un dalīties iespaidos par, iespējams, labāko brīvā laika pavadīšanas veidu – grāmatām. Šoreiz ne par augstajiem žanriem, bet tiešām izklaides literatūru – kriminālromānu. Un, proti, par Maimas Grīnbergas no igauņu valodas tulkoto Indreka Harglas (Indrek Hargla) romānu "Aptiekārs Melhiors un Olevistes ...

žurnāls / Informācija

Meklē Zolitūdes traģēdijas sistēmiskos cēloņus un rosina likumu grozījumus

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Noslēgumam tuvojas abu pašlaik funkcionējošo parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbības mandāts. Gan Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija,1 gan bankas "Citadele" pārdošanas procesa izmeklēšanas komisija2 tika izveidota drīz pēc Saeimas ievēlēšanas 2014. gada novembrī tikai ar dažu dienu starpību. Abām komisijām tika dots laiks darbībai uz gadu. Tas nozīmē, ka šoruden gaidāmi arī abu komisiju ziņojumi vai arī Saeimas lēmums par komisiju darba pagarināšanu – arī šādu iespēju paredz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Tomēr abu komisiju priekšsēdētāji šobrīd pauž apņēmību pabeigt darbu laikā un apgalvo, ka deputātiem parlamentārās izmeklēšanas ietvaros ir izdevies nonākt pie vērā ņemamiem rezultātiem, tādējādi laužot līdzšinējās parlamentārās izmeklēšanas tradīcijas Latvijā, kad komisijas nereti beigušas darbu bez nozīmīgiem secinājumiem vai arī vispār nav iesniegušas Saeimai ziņojumu par savu darbu. "Jurista Vārda" rīcībā nonācis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas ziņojuma projekts, par kurā iekļautajiem būtiskākajiem secinājumiem varam informēt lasītājus jau šobrīd. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad es vakar gāju gulēt

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Par spiegošanu un terorismu aizdomās turamie Krievijas pilsoņi Andrejs Popko un Aleksandrs Kurkins arī turpmāk paliks apcietinājumā – tā pagājušajā nedēļā, 12. augustā, lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Plaši ziņots, ka šīs personas vasaras sākumā tika aizturētas brīdī, kad bija nelikumīgi iekļuvušas NATO dalībvalsts Latvijas militārajā bāzē Ādažos, kad tur notika starptautiskas mācības. Visai prognozējamajai ziņai par ...

Sannija Matule, Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jaunumi latviešu juridiskās literatūras klāstā

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Klajā nākušas vairākas grāmatas, papildinot latviešu valodā iznākušās juridiskās literatūras klāstu. Starp jaunumiem ir gan Augstākās tiesas 2014. gada judikatūras apkopojums, gan uz Dr.iur. Olgas Beinarovičas promocijas darba balstīts izdevums "Ārpus laulības kopdzīve. Tiesiskais regulējums Eiropā", gan arī Dr.iur. Ulda Ķiņa monogrāfija "Kibernoziedzība, kibernoziegumi un jurisdikcija". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma problēma

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Uz katru lietu var paskatīties no dažādām pusēm un nonākt pie pārsteidzoši pretējiem slēdzieniem. Tā, piemēram, ģeopolitikā: kas vienam agresīvs iekarotājs, tas otram sengaidīts atbrīvotājs, kas vienam nabagu aizstāvis, tas otram – privātīpašuma laupītājs... Arī "atvaļinājuma problēma" izskatās dažādi, ja to aplūko darba devējs un darba ņēmējs. No darba devēja pozīcijām atvaļinājums nozīmē darbinieka prombūtni, kas ne vien traucē ...

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...

...

16

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls