Jurista Vārda satura arhīvs

02/06/09 - 30/06/09

žurnāls / Īsziņas

Saeimas darba rezultāti

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Apkopojot datus par Saeimas veikumu pavasara sesijā, kas ilgusi no šā gada 18. aprīļa līdz 19. jūnijam, izskaitļots, ka Saeima kopumā pieņēmusi 18 jaunus likumus un veikusi grozījumus 180 likumos, arī apstiprinājusi divus starptautiskus līgumus. Tāpat šajā laikā izskatīšanai komisijās nodoti 179 jauni likumprojekti, no kuriem 165 iesniedzis Ministru kabinets, trīs – Saeimas deputāti, bet 11 – Saeimas komisijas. Pavasara sesijas laikā Saeima ...

žurnāls / Īsziņas

Kur reģistrēties turpmāk

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Kā zināms, no šī gada 1. jūlija administratīvi teritoriālās reformas rezultātā mainīsies līdzšinējais teritoriālais iedalījums un šīs izmaiņas skars arī Uzņēmumu reģistru, ietekmējot jaunu subjektu reģistrāciju. Tādējādi, kā vēsta Uzņēmumu reģistra pārstāve Līga Brice, uzņēmējiem, kuri reģistrēs jaunu komersantu vai uzņēmumu, jādodas uz to reģionālo nodaļu, kuras piekritībā atrodas izvēlētā juridiskā adrese atbilstoši administratīvi teritoriālajai ...

žurnāls / Īsziņas

Zemesgrāmatu nodaļa citās telpās

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Kopš aizvadītās nedēļas, 25. jūnija, Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļa izvietota citās telpās – Aizkrauklē, Spīdolas ielā 4, vienkopus ar Aizkraukles rajona tiesu. Nodaļas atrašanās vietas maiņa notikusi, lai taupītu valsts budžeta līdzekļus un samazinātu administratīvos izdevumus par telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem. Proti, Spīdolas ielā 4 esošo telpu turētājs ir Tiesu administrācija un par to izmantošanu nav jāmaksā atsevišķa nomas maksa. ...

žurnāls / Īsziņas

Datu pārraide elektroniski

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš informē, ka, jau sākot ar 8. jūniju, tiesas datus par maksātnespējas procesiem un tiesiskās aizsardzības procesiem maksātnespējas reģistram sniedz automatizēti elektroniskā formā, aizvietojot līdzšinējo kārtību, kad tiesas darbinieki nolēmumus izsūtīja pa pastu. Tiesas ik mēnesi pieņem aptuveni 800 nolēmumu dažādās maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu stadijās. Tādēļ, lai ...

žurnāls / Īsziņas

Kārtējie tiesnešu ētikas jautājumi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Tiesnešu ētikas komisija sēdē jūnijā, skatot tieslietu ministra pieprasījumu par iespējamu tiesneša neētisku rīcību darījumos ar nekustamo īpašumu, ir atzinusi, ka tiesnesis, iegādājoties nekustamo īpašumu no ģimenes locekļa, kurš par šo īpašumu nav nokārtojis saistību pret trešajām personām un šāda darījuma rezultātā rada risku izvairīties no šīm saistībām, principā pārkāpj Tiesnešu ētikas kodeksu. Taču, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās protokola saturs

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Vienošanās protokolā jābūt skaidri un nepārprotami norādītam, kādu sodu prokurors lūgs tiesu piespriest. Minētais nosacījums attiecas arī uz lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 437. panta pirmās daļas 9. punkta jēgai arī nosacītas notiesāšanas piemērošana jānorāda vienošanās protokolā konkrēti, bet ne pieļaujamības formā ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Pieskaņojot pašreizējās norises sabiedrībā ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas sešdesmitajai gadadienai, šā gada 4. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā norisinājās konference “Cilvēktiesību īstenošana ekonomiskās krīzes apstākļos”. Tajā piedalījās daudzi tiesību eksperti, kam bija savs interesants redzējums uz cilvēktiesību īstenošanu šajā specifiskajā laikā. ...

Natālija Lazukina, Lelde Broka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Pirmā civiltiesību procesa izspēle noslēgusies

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Šī gada 13. jūnijā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pulcējās civiltiesību pasniedzēji, eksperti, studenti un interesenti, lai piedalītos pirmajā tiesas procesa izspēlē civiltiesībās, ko organizēja biedrība ELSA Latvija. “Jurista Vārdā” jau iepriekš bija publicēts izspēles kāzuss par īpašumtiesību koroborācijas nozīmi. Dalībnieki debatēja par to, kuras personas intereses konkrētajā kāzusā prevalē – īpašuma valdītāja vai tās personas ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Zvērinātu advokātu padomes kārtējā sēdē šā gada 9. jūnijā izskatīti šādi jautājumi. Apturēta darbība advokatūrā zvērinātam advokātam Vladam Kidikam, sākot ar 2009. gada 1. jūniju, uz nenoteiktu laiku pēc paša lūguma. Apturēta darbība advokatūrā zvērinātai advokātei Daigai Zivtiņai, sākot ar 2009. gada 10. jūliju, līdz 2010. gada 1. oktobrim pēc pašas lūguma. Pēc paša lūguma no Zvērinātu advokātu kolēģijas ar 2009. gada 9. jūniju atskaitīts ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Civillikums ļauj aizsargāt personas brīvību un drošību no jebkādiem materiālo interešu un nemateriālo tiesību pārkāpumiem. Viens no ceļiem, kā atjaunot savas pārkāptās tiesības un labklājību, ir prasīt no vainīgā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēri ir ievērojami zemāki nekā citās Eiropas un pasaules valstīs. Iespējams, tas izskaidrojams ar mūsu valsts attieksmi pret cilvēka veselību un dzīvību, bet, iespējams, vienkārši citviet kompensācijas ir pārāk augstas un neadekvātas. Tāpat Latvijā joprojām nav vienotas tiesu prakses par morālā kaitējuma atlīdzības jeb kompensācijas apmēra noteikšanas metodiku, kas nereti rada atšķirīgus tiesas spriedumus līdzīgās lietās. Juridiskajā literatūrā bieži tiek atzīmēts, ka likumdevējs nenosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties ir nosakāma morālā kaitējuma atlīdzība naudas izteiksmē. Šādi kritēriji nav arī izstrādāti civiltiesību teorijā, un jautājums atstāts tiesu kompetencē. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20. gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus.1 ...

Kristīne Kalvāne-Radziņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Kristīne Kalvāne-Radziņa

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.* ...

žurnāls / Notikums

Pieredzējuši, zinīgi, nesavtīgi un godīgi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Mazliet vairāk nekā pusgads pagājis kopš 2008. gada novembra, kad saistībā ar Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadadienu tika iedibinātas un pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Pirmajā reizē apbalvojumus saņēma 49 tieslietu sistēmas darbinieki. Šī gada 18. jūnijā nozares augstāko apbalvojumu pasniedza atkal – šoreiz tieslietu ministrs Mareks Segliņš, klātesot arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, ar Tieslietu sistēmas Goda zīmēm izteica atzinību 17 tieslietu sistēmas darbiniekiem. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 1. jūlijā spēkā stāsies līdz šim apjomīgākie grozījumi Kriminālprocesa likumā (turpmāk KPL). Ievērojot šo notikumu, rakstu kopā vispārīgi tiks apskatīti visi grozījumi, kas veikti KPL kopš tā pieņemšanas, kā arī izvērstāk tiks komentēti KPL jaunie grozījumi, kuri stāsies spēkā jau rīt, 1. jūlijā. Iecerētās rakstu kopas ietvaros lasītājiem kopumā tiks piedāvāti pieci raksti: 1. Kriminālprocesa likuma attīstība 21.04.2005.–01.06.2009. Vispārīgs raksturojums. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Kriminālprocesa pamatnoteikumi un pamatprincipi. 2. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Kriminālprocesā iesaistītās personas. Speciālā procesuālā aizsardzība. Pierādījumi un izmeklēšanas darbības. 3. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Procesuālie piespiedu līdzekļi. Procesuālie termiņi un dokumenti. Mantiskie jautājumi kriminālprocesā. 4. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri. Pirmstiesas kriminālprocess. 5. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri. Tiesvedība krimināllietās. Vienkāršotie un sevišķie procesi. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzņēmumu reģistrs slēdz nodaļas

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Ņemot vērā finanšu līdzekļu nepietiekamību, Uzņēmumu reģistrs likvidēs lielāko daļu reģionālo nodaļu, atstājot tikai četras – Rīgā, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī. Nodaļas tiks slēgtas Bauskā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Saldū un Ventspilī. Tiek arī plānots pāriet uz četru darba dienu nedēļu, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, lai pagarinātu iesniegto reģistrācijas dokumentu izskatīšanas termiņus. Iestādes pārstāve Līga Brice informē, ka pēdējo ...

žurnāls / Īsziņas

Būtiski atvieglots maksātnespējas process

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Saeima ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, paredzot, ka jaunās likumu normas būs spēkā jau no 1. jūlija. Saeimas preses dienests informē, ka būtisks jauninājums līdzšinējā kārtībā ir jaunas nodaļas iekļaušana Maksātnespējas likumā, kas paredz iespēju debitoram un kreditoram savas attiecības risināt ārpus tiesas. Tas nozīmē, ka process būs vienkāršāks un elastīgāks, taču ...

žurnāls / Īsziņas

Aktīvi izmanto ziņas internetā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Kopš pagājušā gada novembra Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv sadaļā “E-pakalpojumi” ikviena persona var saņemt informāciju par tiesvedības gaitu konkrētā lietā. Pusgada laikā šis pakalpojums izmantots aptuveni 50 000 reižu. Kā jau vēstīts, šis ir pirmais elektroniskais pakalpojums, ko Tiesu administrācija izveidojusi uz Tiesu informatīvās sistēmas pamata. Tādējādi, ievadot meklētājā lietas vai pavēstes numuru, persona tiesu portālā var ...

žurnāls / Īsziņas

Lekcija Augstākajā tiesā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Aizvadītajā nedēļā, 8. jūnijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) jurists Juris Rudevskis, viesojoties Rīgā, sniedza priekšlasījumu Augstākajā tiesā, gan iezīmējot judikatūras aktualitātes, gan arī atbildot uz tiesnešu jautājumiem par tiesu praksi un atsevišķu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pantu interpretāciju. Augstākās tiesas preses sekretāre Linda Priedīte informē, ka šajā tikšanās reizē diskusijā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības faktisko rīcību; pienākums nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra: piemērošana un problēmjautājumi

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Latvijā jau vairāk nekā sešus gadus ir pazīstama saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Taču no 2008. gada 12. decembra Latvijā sāka darboties šīs procedūras Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mēroga ekvivalents. Tā ir Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru1 (turpmāk – Regula 1896/2006 vai Regula). Regulas mērķis ir “vienkāršot, paātrināt procesu un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājuma rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus [..]” (skat. Regulas 9. apsvērumu). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mūsdienu starptautiskās arbitrāžas tiesības un šķīrējtiesa Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šķīrējtiesa ir sens strīdus izšķiršanas institūts, tomēr starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesības kā jēdziens pastāv neilgi. Šīs tiesības veidojās kopsolī ar globālās domāšanas attīstību, un kā atskaites punkts tiek minēts 1923. gads, kad Nāciju līga pieņēma Ženēvas protokolu par arbitrāžas klauzulām1 un tika izveidota Starptautiskā arbitrāžas tiesa pie Starptautiskās tirdzniecības kameras. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir jebkuras tiesiskas valsts pamats. Vēršanās pēc tiesas aizsardzības ir nepieciešama tajos strīdos, kas rodas arī civiltiesisko attiecību sfērā. Tomēr civiltiesisko attiecību dalībniekiem tiek arī dotas iespējas pašiem noregulēt strīdu vai izmantot citas tiesiskās procedūras. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana un atbrīvošana no tiesas izdevumiem

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Jautājums par tiesāšanās izdevumiem ne vienreiz vien ir nodarbinājis gan likumdevēju, gan sabiedrību, taču tā aktualitāte nav mazinājusies. Pēdējā laikā ir nācies sastapt tādus tiesas nolēmumus, kuros tiesāšanās izdevumu daļa ir īpaši piesaistījusi uzmanību, vērtējot to adekvātumu apmierinātajai prasībai, kā arī citus, ar tiesāšanās izdevumiem saistītus jautājumus. Tā kā tiesāšanās izdevumu jautājums ir visai plašs, turpmāk galvenokārt uzmanība tiks veltīta divām aktuālām problēmām, t.i., tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanai un atbrīvošanai no tiesas izdevumiem. ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Nedēļas jurists

Ivars Bičkovičs

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civillietu izskatīšana apelācijas instancē: procesuālā problemātika

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Apelācijas instances tiesas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze lietu izskatīšanā apelācijas kārtībā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekš teiktā, spēkā esošā lietu izskatīšanas kārtība arī rada virkni problēmu. Atšķirībā no citiem civilprocesa institūtiem Civilprocesa likumā kopš tā pieņemšanas laika apelācijas institūta tiesiskajā regulējumā samērā reti izdarītas izmaiņas. Šajā rakstā norādītās problēmas de lege ferenda varētu kalpot par pamatu minēto problēmu atrisināšanai likumdošanas ceļā. ...

Daimārs Škutāns, Marta Ābula

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeima pret Augstāko tiesu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Rūgts pārsteigums ir nesenie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kas liek brīnīties par Saeimas izpratni par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem un vēlmi atkal panākt situāciju, kad prasītājs prasības nodrošināšanas jautājumos bauda daudz izdevīgāku stāvokli nekā atbildētājs. Šis praktiskais komentārs atklāj jaunāko Augstākās tiesas praksi saistībā ar prasības nodrošināšanu, kā arī vērtē tās vietu nesenajos Civilprocesa likuma grozījumos, lai kārtējo reizi rosinātu izmaiņas esošajā situācijā. ...

Mareks Segliņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...

žurnāls / Īsziņas

Rīgā būs mazāk notāru

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Aizvadītajā ceturtdienā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi noteikumos par zvērinātu notāru amata vietām, kas paredz likvidēt vakantās amata vietas Rīgā. Šādu lēmumu projekta autori pamato ar apsvērumu, ka, ņemot vērā Notariāta likumā noteiktos kritērijus zvērinātu notāru amata vietu izveidei un likvidācijai, pārmaiņas notariālo lietu piekritībā nav notikušas, jo kopš 2006. gada zvērinātiem notāriem jaunas funkcijas nav ...

žurnāls / Informācija

Plāno ieviest vienotu Eiropas Patentu tiesu sistēmu

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Tieslietu ministrijas pārstāvis Reinis Briģis norāda, ka turpmāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs iespēja lētāk un vienkāršāk aizstāvēt savus izgudrojumus Eiropā, jo šis ir kļuvis par vienu no aktuāli risināmiem jautājumiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī. Šobrīd Eiropas līmenī personas savus izgudrojumus var aizsargāt, iegūstot Eiropas patentu. Tas ir spēkā valstīs, kurās ir apstiprināts. Tādējādi, lai persona realizētu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauna tiesas vadītāja

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Pēc Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, no 1. jūnija ar tieslietu ministra lēmumu par Cēsu rajona tiesas priekšsēdētāju iecelta šīs tiesas tiesnese Dace Blūma. Viņa 1978. gadā ir beigusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti un par Cēsu rajona tiesas tiesnesi strādā kopš 1984. gada janvāra. 2007. gadā saņēmusi Tieslietu ministrijas apbalvojumu par priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu. Tiesu administrācija ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākajā tiesā samazina štatus

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka taupības nolūkā no 1. jūnija tiesā ir likvidēta Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Turpmāk šīs funkcijas – personu iesniegumu pieņemšana un atbilžu sagatavošana – tiks pārdalītas starp Senāta departamentiem, tiesu palātām un Dokumentu pārvaldības nodaļu. Trīs no nodaļas bijušajiem darbiniekiem turpinās darbu kā Senāta Civillietu departamenta un Dokumentu pārvaldības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Par ierakstu koncesiju līgumu reģistrā Koncesiju likuma 1. panta 1. punktā noteiktais personu loks, kas var būt par koncedentu, nav izsmeļošs. Ministru kabinets var deleģēt savas funkcijas slēgt valsts vārdā koncesijas līgumu citām personām to likumā noteikto kompetenču ietvaros. Ja pilnvarotā persona ir noslēgusi koncesijas līgumu valsts vārdā, tad valsts notāram ir pienākums koncesiju līgumu reģistrā ierakstīt šīs Ministru kabineta ...

Lāsma Trofimova

žurnāls / Informācija

Vai zāļu kompensācijas sistēma nodrošina cilvēka pamattiesību ievērošanu

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Pēdējā laika tiesvedības procesi Satversmes tiesā un administratīvajās tiesās, kas saistīti ar valsts kompensējamo medikamentu sistēmu, pulcēja ekspertus un interesentus uz diskusiju "Pacientu iespējas saņemt dzīvības saglabāšanai nepieciešamos medikamentus". Pasākums notika 18. maijā Rīgas Juridiskajā augstskolā. ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Informācija

Nolemts atteikties no tiesas piesēdētājiem

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Gadiem ilgusī diskusija par tiesu piesēdētāju lietderību, šķiet, tiek atrisināta vienā mirklī. Sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu, kā arī ievērojot, ka tiesu piesēdētāja institūta darbība lielākoties ir formāla, nolemts atteikties no tā. Pašlaik, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus, tomēr tiesu piesēdētājam nav nepieciešama juridiskā izglītība. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Notikums

Atskats uz konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Turpinot aizvadītajā gadā sākto tradīciju organizēt konferences par komerctiesību aktualitātēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā rīkoja konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu. Kā solīts iepriekšējā "Jurista Vārdā", šoreiz sniedzam plašāku pārskatu par konferences norisi. ...

žurnāls / Notikums

Juridiskā prakse un palīdzība vienuviet

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Pavisam nesen, pirms desmit dienām, apritēja desmit gadi, kopš ar līgumu nostiprināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centra darbība. Savukārt jau drīzumā, pēc trim dienām, salidojums pulcēs visus, kuri aizvadītajā desmitgadē centrā darbojušies, – gan studentus, gan mācībspēkus. Un skaidri zināms, ka ir vismaz divi cilvēki, kuri šo satikšanos gaida ar ļoti lielu nepacietību un pat sola aizkustinājuma asaras, jo kopš pirmās dienas un līdz pat šim brīdim viņas – Jautrīte Briede un Sandra Zīle Gereiša – ir bijušas kopā ar studentiem, lai vadītu gan centra darbu, gan topošo juristu pirmo nopietno praksi, patstāvīgi risinot juridiskus strīdus. ...

Ilze Pumpuriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā 10 300 namīpašnieku (no denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības "Ausma" 1.08.2006. rezolūcijas) tagad ir atguvuši savus vai saviem radiem agrāk piederējušos īpašumus. Tāpat tika veikta zemes reforma, kas pakāpeniski sakārtoja zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās attiecības, radot tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Šie likumi daļēji atjaunoja pēc 1940. gada 21. jūlija, tas ir, pēc īpašumu nacionalizācijas aktiem (piemēram, 22.07.1940. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā, LPSR AP prezidija 28.10.1940. dekrēta "Par lielo namu nacionalizāciju" u. c.), iedragāto sociālo taisnīgumu attiecībā uz plašu fizisko personu grupu. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercreģistra iestādes kompetence

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants ir centrālā tiesību norma komercreģistra vešanas administratīvajā procesā, jo tajā ietvertās formas regulē lēmuma pieņemšanas procedūru par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un iesniegto dokumentu reģistrēšanu (pievienošanu reģistrācijas lietai). Var teikt, ka administratīvais akts par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un/vai dokumentu reģistrāciju, kurā kā piemērojamās tiesību normas nav norādīts likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants, ir uzskatāms par prettiesisku. ...

Aivars Endziņš

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieguldījums konstitucionālās kontroles izpratnē

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Plašam lasītāju lokam tiek nodots juridisko zinātņu doktores Anitas Rodiņas monogrāfisks pētījums par konstitucionālās sūdzības teoriju un praksi Latvijā. Latvijas juridiskajā literatūrā tas ir pirmais apkopojošs un analītisks darbs par konstitucionālo kontroli, kas neapšaubāmi palīdzēs pilnveidot konstitucionālās sūdzības iesniegšanas, lietu ierosināšanas un izskatīšanas praksi Satversmes tiesā. ...

žurnāls / Informācija

Darba tiesību "diskriminācija" krīzes laikos

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Ekonomiskās grūtības, ko šobrīd izdzīvo Latvijas tautsaimniecība, jau kādu laiku atspoguļojas darba tiesību nozarē – atdzīvojas parādības, kas, labklājībai augot, šķita aizmirstas: bailēs no darba zaudēšanas darbinieki atkal piekrīt, ka algas tiek maksātas aploksnēs, netiek atalgots virsstundu darbs un darbs naktīs un svētku dienās, darba sludinājumos atgriežas diskriminējošas kandidāta dzimuma un vecuma norādes, darbu zaudē grūtnieces, netiek slēgti darba līgumi, kavējas algu izmaksa utt. Trauksmes zvanu par darba tiesību pārkāpumiem sākusi sist Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas pagājušajā nedēļā prezentēja divus ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību tapušus darba ņēmēju situācijas pētījumus: SKDS veikto Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju aptauju un Baltijas Sociālo zinātņu institūta (BSZI) pētījumu par darba tiesību un darba drošības problēmām. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējumā

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām atļaujām). Ar 2009. gada 22. janvāra likuma "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"1 9. punktu izdarīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā. Ar šā likuma spēkā stāšanos būtiski (vairāk nekā sešas reizes) samazināti administratīvā soda apmēri kravas nosūtītājiem – juridiskajām personām – par autopārvadājumu neatļautu veikšanu ar īpaši smagām kravām. Rakstā analizēta likumprojekta sagatavotāju griba, likumdevēja griba un tiesībpolitiskās sekas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 50 gadi

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Šogad tiek atzīmēta piecdesmitā gadadiena kopš Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) dibināšanas 1959. gadā. Pusgadsimta laikā ECT ir izdevies iemantot cilvēku uzticēšanos un ticību, ka tā spēj aizstāvēt cilvēku aizskartās pamattiesības. Tomēr šie gadi raksturojami ne tikai ar fundamentālām atziņām cilvēktiesību aizsardzībā, bet arī ar regulāru sūdzību pieaugumu un pašas tiesas reformēšanu. ...

Ineta Ziemele, Jānis Pleps

žurnāls / Intervija

Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu sociālās tiesības un tiesiskās paļāvības principa tvērumu. Pēc Lieldienām Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Žans Pols Kosta ar oficiālu Eiropas Cilvēktiesību tiesas delegāciju. Savukārt maija nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta sāka izskatīt lietu "Kononovs pret Latviju", kurā nozīmīgi ir ne tikai cilvēktiesību, bet arī Latvijas valstiskuma atjaunošanas jautājumi. "Jurista Vārds" tikās ar autoritatīvo starptautisko tiesību un cilvēktiesību speciālisti – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi profesori Dr.iur. Inetu Ziemeli, lai pārrunātu Latvijai aktuālus tiesību jautājumus. ...

Normunds Vilnītis

žurnāls / Nedēļas jurists

Normunds Vilnītis

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

žurnāls / Nedēļas jurists

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

žurnāls / Īsziņas

Administratīvajās lietās – bez valsts palīdzības

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Ministru kabinets trešdien, 27. maijā, akceptēja izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, paredzot, ka no šā gada 1. jūlija vairs netiks nodrošināta juridiskā palīdzība administratīvajās lietās. Pēc likumprojekta autoru domām, lai ierosinātu administratīvo lietu iestādē, persona tajā var vērsties ar mutvārdu vai rakstveida iesniegumu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Iekšlietu ministrijas pārstāve Sintija Virse informē, ka aizvadītajā pirmdienā, 25. maijā, iekšlietu ministre Linda Mūrniece Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektoram Vitoldam Zaharam uzdevusi veikt nepieciešamās darbības, lai visās LPA programmās 2009./2010. mācību gadā studenti netiktu uzņemti. Savukārt valsts sekretāre Ilze Pētersone saņēmusi uzdevumu līdz šā gada 1. augustam veikt nepieciešamos pasākumus, lai izstrādātu rīcības plānu ...

žurnāls / Informācija

Senāts vēršas Satversmes tiesā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā nolēmis iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 100. punkta un 100.1 punkta atbilstību Satversmes 93. pantam un 110. pantam. Pieteikums iesniegts Gustava Zariņa administratīvās lietas ietvaros, kurā jāizvērtē minētās ...

žurnāls / Īsziņas

Darbu beidz divas senatores

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Augstākā tiesa informē, ka 28. maijā Saeima pieņēmusi lēmumu par Valdas Eilandes un Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesnešu pienākumu pildīšanas. Tādējādi Senāta Civillietu departamenta senatore Ruta Zaķe darbu Augstākajā tiesā beigusi jau ar 1. jūniju, bet Senāta Krimināllietu departamenta senatore Valda Eilande – ar 1. jūliju. Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece paskaidroja, ka abas senatores dodas ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls