Jurista Vārda satura arhīvs

06/01/25 - 05/02/25

Linda Lielbriede

domnīca / Eseja

Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses kā tiesību palīgavota vieta un loma kredītiestāžu savstarpējās attiecībās, sniedzot korespondentbanku pakalpojumus (III)

4. Februāris 2025

I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos Viens no vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izziņas avotiem ir starptautiskie tiesību avoti un prakse, kas tiek veidota, balstoties uz šiem avotiem. Banku tiesību regulējums ...

Tieslietu padome

jaunumi

Aigars Strupišs ar Valsts prezidentu pārrunā aktuālos tiesu varas un Tieslietu padomes darba jautājumus

4. Februāris 2025

Otrdien, 4. februārī, Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par tiesu varu un Tieslietu padomes darbību. ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina komandā juristu Tiesu sistēmas politikas departamentā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā TIESU SISTĒMAS POLITIKAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un ziņojumu projektus, kā arī izstrādāt vai piedalīties nacionālo pozīciju, instrukciju ES jautājumos un nostāju projektu izstrādē, kā arī nodrošināt politikas plānošanas dokumentu izpildi departamenta kompetencē ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina komandā vecāko juristu Krimināltiesību departamentā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšana Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

5. martā notiks seminārs datu aizsardzības jomā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Seminārs PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS JOMĀ: starptautiskā regulējuma ieceres, jaunākais Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, mākslīgais intelekts praksē un citas aktualitātes Notiek: 05.03.2025. Riga Islande Hotel, Ķīpsalas ielā 2, Rīgā no plkst.10.00 līdz 17.00 Organizē: Māris Ruķers & E-sabiedrības risinājumi Saskaņā ar Datu Valsts inspekcijas 28.12.2024. lēmumu Nr. 3-2.2 ...

Gabriela Šantare

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Personas datu apstrāde komerciālo interešu labā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Leģitīmas intereses ir viens no sešiem pamatiem personas datu apstrādei, ko Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula) noteic datu apstrādei, turklāt tas ir plaši izmantots pamats, jo īpaši tā elastīguma dēļ. Datu pārziņiem šis datu apstrādes pamats ļauj apstrādāt datus situācijās, kad nav skaidra vai tieša juridiska pienākuma personas datus apstrādāt vai nav saņemta indivīda piekrišana. Taču šī pamata piemērošanas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz materiālā un nemateriālā kaitējuma kompensāciju par Datu regulas pārkāpumiem

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula) ir piemērojama no 2018. gada 25. maija, un tās 82. panta 1. punkts paredz, ka jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Kaut arī par uzņēmumiem piemērotajiem naudas sodiem saistībā ar pieļautajiem Datu regulas pārkāpumiem ir dzirdēts daudz, krietni mazāk prakses piemēru būs atrodami par fizisku personu īstenotās kompensācijas piedziņas gadījumiem. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, daudzas pretenzijas tiek atrisinātas bez tiesvedības procesa. Otrkārt, ne visi uzskata, ka pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kāds kaitējums. Treškārt, lai piedzītu kompensāciju, nākas sagatavot izvērstu prasības pieteikumu, samaksāt valsts nodevu un piedalīties tiesvedības procesos vairākās instancēs, ja vien nav panākts izlīgums. Šā raksta mērķis ir veicināt izpratni par Datu regulas 82. panta saturu, aplūkojot svarīgākos kaitējuma atlīdzināšanas aspektus, kuri cietušajiem un atbildētājiem, kā arī tiesām jāņem vērā šāda rakstura tiesvedībās. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atkāpe no elektronisko komunikāciju konfidencialitātes izmeklēšanas nolūkos

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

1. Ievads Personas dati nebeidz būt aktuāls temats, jo ikdienā notiek nepārtraukta mijiedarbība ar tiem visdažādākajos kontekstos. To apliecina viens no neseniem Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – VT) spriedumiem. Tomēr jānorāda, ka konkrētā lieta tiek minēta, lai uzsvērtu personas datu aktualitāti, bet pats raksts fokusēsies uz elektroniskiem komunikācijas datiem izmeklēšanas nolūkos. Saistībā ar VT spriedumu ...

Ilze Jankeviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgā intelekta izmantošana cilvēkresursu vadībā: izaicinājumi darbinieku personas datu aizsardzībā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Lai arī mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) un ar to saistītie risinājumi principā nav jaunums, tomēr šķiet, ka savu uzvaras gājienu, vismaz plašākas sabiedrības acīs, tas piedzīvo pēdējos gados, kad arvien straujāk notiek pāreja no dažādām eksperimentālām un izmēģinājuma tehnoloģijām uz jau praktiskiem risinājumiem. Teju katrs, kas savā ikdienā kaut nedaudz izmanto tehnoloģijas, ir dzirdējis par MI, un nu jau arī arvien vairāk ...

Lauris Linabergs, Agita Silniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Riskos balstīta pieeja augsta riska MI sistēmām un augsta riska datu apstrādē

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) ir kļuvis par pēdējo gadu galveno inovāciju virzītāju daudzās nozarēs. Tā iespējas un līdz ar to arī patieso ietekmi uz tautsaimniecību vēl tikai mēģina apzināt. Tomēr likumdevēji, izstrādājot normatīvo ietvaru, ir spiesti spert soli iepakaļ, jo MI turpina augt un attīstīties, līdz ar to šodienas prognozes lielākoties tiek izteiktas par vakardienas MI iespējām. Līdztekus tam, ko varam iegūt no MI, tas rada būtiskus riskus cilvēka pamattiesībām un tam, kā redzam MI un sabiedrības (tai skaitā indivīda) mijiedarbību. Ņemot vērā MI izmantošanu tādās sensitīvās jomās kā veselības aprūpe, finanses un tiesībaizsardzība, augsta riska MI sistēmu regulējums ir jo īpaši svarīgs, lai nodrošinātu ne tikai skaidru ietvaru tā nodrošinātājiem un uzturētājiem, bet arī tirgus uzraudzības iestādēm potenciālo risku šo sistēmu izmantošanai1 pārvaldīšanai. ...

Renārs Pugacis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Profesionālās kvalifikācijas prasības, kas izvirzāmas datu aizsardzības speciālistam, to ieceļot amatā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

2018. gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – VDAR) ar kuru noteiktai kategorijai pārziņu tika noteikts pienākums nodrošināt (iecelt) uzņēmumā/iestādē datu aizsardzības speciālistu (turpmāk – DAS). Nereti šāda darbība tika veikta formāli, lai izpildītu VDAR prasības. Tomēr, laika gaitā attīstoties tehnoloģijām, DAS nozīme uzņēmumā/iestādē ir būtiski mainījusies. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārziņa vai trešo personu likumīgās intereses kā tiesiskais pamats datu apstrādei

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula) vispārējiem personas datiem paredz sešus tiesiskos pamatus, uz kuriem balstoties iespējams veikt likumīgu datu apstrādi. Viens no visizaicinošākajiem tiesiskajiem pamatiem ir noteikts Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā, t.i., apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm (turpmāk – leģitīmo interešu pamatojums). No vienas puses, šis tiesiskais pamats pieļauj visplašāko nolūku īstenošanu, bet, no otras puses, liek pārzinim veikt interešu līdzsvarošanu, kas prasa padziļinātas zināšanas par datu aizsardzības jautājumiem. ...

Veronika Sajadova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Datu subjekta tiesības uz kompensāciju

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula) joprojām tiek uzskatīta par biedu saistībā ar milzīgiem administratīvajiem sodiem par tās neievērošanu. Tomēr nedaudzi apzinās, ka Datu regulas pārkāpumi var radīt dubultas vai pat trīskāršas finansiālās sekas. Papildus administratīvā soda samaksai uzņēmumiem var būt jāiegulda ievērojamas summas, lai ievestu nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, izpildot uzraudzības iestādes rīkojumus. Turklāt uzņēmumiem var nākties kompensēt datu subjektiem nodarīto materiālo vai nemateriālo kaitējumu. Kaut arī individuālā kompensācija var likties neliela, salīdzinot ar potenciālo administratīvo sodu, kopējais kompensācijas apjoms gadījumos, kad pārkāpums skar lielu datu subjektu skaitu, var būt ievērojams. Ņemot vērā to, ka datu subjekta tiesības uz kompensāciju ir vismazāk izprastas, šajā rakstā tiek apskatīts Datu regulas 82. panta tvērums, lai noskaidrotu kompensācijas piešķiršanas nosacījumus. Analīzē izmantota Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūra, kas sniedz vērtīgu ieskatu tiesību uz kompensāciju interpretācijas attīstībā. Šī raksta mērķis ir izgaismot praktiskos un juridiskos sarežģījumus, kas saistīti ar kompensācijas prasību, piedāvājot niansētu izpratni par pākāpumu un tā atšķirību no kaitējuma, kā arī datu pārziņu un apstrādātāju atbildību un riskiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Personas datu aizsardzība kā princips, tiesību nozare un izaicinājums

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Ik gadu 28. janvārī datu aizsardzības entuziasti un eksperti dažādās valstīs atzīmē Datu aizsardzības (privātuma) dienu. 28. janvāris ir diena, kad tika pieņemta Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, kas ir pirmais juridiski saistošais Eiropas Padomes tiesību akts datu aizsardzības jomā. Šī diena rosina ne tikai atskatīties uz sasniegumiem personas datu aizsardzībā, ...

žurnāls / Tiesību politika

Apvienos Latvijas “spēlētājus” mākslīgā intelekta laukā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Saeima 23. janvārī pirmajā lasījumā pieņēma VARAM izstrādāto Mākslīgā intelekta attīstības likuma projektu. Ar to tiks izveidots Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs, kas sadarbībai vienos valsts un privātā sektora “spēlētājus”, tai skaitā arī augstskolas un zinātniskās pētniecības iestādes, kas Latvijā darbojas šajā nozarē, lai veicinātu valsts konkurētspēju. ...

žurnāls / Īsziņas

ES Pamattiesību aģentūra aicina jauniešus pieteikties konsultatīvajai grupai

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Sākot ar 2025. gadu, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) mērķis ir pastiprināt jauniešu balsis visā Eiropā, tāpēc ir nolemts izveidot Jaunatnes konsultatīvo grupu (Pilot Youth Advisory Panel). Septiņi jaunieši no dažādām valstīm nodrošinās, ka FRA plānošanā, darbā un citās darbībās tiek atspoguļota jaunatnes perspektīva. Jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem (dzimuši no 1999. līdz 2006. gadam, ES vai kandidātvalstu ...

žurnāls / Īsziņas

Veicinās mediācijas pieejamību, īpaši ģimenes strīdu risināšanā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstītā projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros integrēs mediāciju valsts nodrošinātās bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmā. Projekta mērķis ir veicināt mediācijas pieejamību sabiedrībā un to izmantot kā efektīvu rīku strīdu risināšanas gadījumos, nodrošinot valsts sniegto juridisko palīdzību. Mediācija ir cieņpilns strīdu risināšanas veids, īpaši ...

žurnāls / Īsziņas

Pērn pieaugusi slodze tiesu sistēmā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā visās Latvijas tiesās izskatīšanai saņemtas 48 999 tiesvedības lietas, kas ir par 12 % vairāk nekā 2023. gadā saņemto lietu skaits – 43 608. Savukārt pērn izskatītas 43 950 tiesvedības lietas, kas nozīmē, ka tiesu sistēma darbojusies ...

žurnāls / Īsziņas

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Februārī aprit 30 gadi, kopš Latvija iestājās Eiropas Padomē – galvenajā Eiropas cilvēktiesību organizācijā. Atzīmējot šo gadadienu un reizē atklājot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 75. jubilejas gadu, 14. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā notiks Cilvēktiesību konference. ● ● ● 28. janvārī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Nacionālās drošības likumā, likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Redaktora sleja

Kam bail no Eiropas minimālās algas?

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

14. janvārī Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāts Emiliu (Emiliou) sniedza secinājumus lietā Dānijas Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, ar kuriem viņš ieteica EST atcelt Adekvātas minimālās algas direktīvu.1 Eurostat dati rāda, ka 2025. gada janvārī minimālā mēneša alga dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras – no nedaudz virs 500 eiro Bulgārijā līdz vairāk par 2500 eiro Luksemburgā. ...

Tieslietu padome

jaunumi

Tieslietu padome pieņem lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos

3. Februāris 2025

Pirmdien, 3. februārī, Tieslietu padome rakstveida procesā pieņēma vairākus lēmumus, kas saistīti ar tiesnešu karjeru. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres apsveikums "Latvijas Vēstnesim" 32 gadu jubilejā

3. Februāris 2025

Oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" šogad atzīmē savu 32. jubileju, un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, pirmdien, 3. februārī, sveicot kolektīvu kopsapulcē, uzsvēra "Latvijas Vēstnesis" nozīmi Latvijas tiesiskās sistēmas un demokrātijas stiprināšanā.  ...

Tieslietu padome

jaunumi

Tieslietu padome: Uz ģenerālprokurora amata konkursu pieteikušies trīs kandidāti

3. Februāris 2025

Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikušies trīs kandidāti – ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis. ...

Tiesu administrācija

jaunumi

Apkopoti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas 2024.gada izpildes darbības rezultatīvie rādītāji

31. Janvāris 2025

Juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2024.gadā no valsts budžeta izmaksāti 1 912 684,91 euro. 2024. gadā no personām saņemti 1180 iesniegumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam un ievērojami pieaudzis no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemto pieprasījumu skaits par juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem patvēruma procesā - 282 pieprasījumi. Līdz ar to kopējais pieprasījumu skaits 2024. gadā ir 1462 pieprasījumi, kas ir 10,8 % vairāk nekā iepriekšējā periodā. ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

jaunumi

KNAB pilnībā pārņēmis VID koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas

31. Janvāris 2025

Šodien, 31. janvārī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pilnībā noslēdzis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju pārņemšanas procesu. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

ST priekšsēdētāja: Jābūt gataviem mākslīgā intelekta potenciālā apdraudējuma novēršanai

31. Janvāris 2025

Piektdien, 31. janvārī, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Irēna Kucina apmeklē ikgadējo Eiropas Cilvēktiesību tiesas svinīgo tiesas gada atklāšanas pasākumu Strasbūrā. Pasākuma ietvaros priekšsēdētāja piedalās seminārā par aktuālajiem jautājumiem, kas skar mākslīgo intelektu un pamattiesību aizsardzību. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts: par velosipēdista nāvējošu notriekšanu 10 gadu cietumsods

31. Janvāris 2025

Senāta Krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc stājās spēkā Rīgas rajona tiesas spriedums, ar kuru persona notiesāta par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un izraisot ceļu satiksmes negadījumu ar letālām sekām, cietušās personas atstāšanu bez palīdzības un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 10 gadiem, kā arī piedzenot no vainīgā 30 000 euro morālā kaitējuma kompensāciju. ...

Rīgas Juridiskā augstskola

jaunumi / afiša

14.februārī notiks Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotā Cilvēktiesību konference

30. Janvāris 2025

Šī gada februārī aprit 30 gadu, kopš Latvija iestājās Eiropas Padomē – galvenajā Eiropas cilvēktiesību organizācijā. Atzīmējot šo gadadienu un reizē atklājot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 75. jubilejas gadu, aicinām uz Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) Cilvēktiesību konferenci šī gada 14. februārī RJA telpās Strēlnieku 4 k-2, W42 auditorijā. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesībām pārsūdzēt lēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma process izbeigts pārkāpuma maznozīmības dēļ

30. Janvāris 2025

Trešdien, 29. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Administratīvās atbildības likuma 183. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Atstāj spēkā piemērotos disciplinārsodus diviem ieslodzījuma vietas darbiniekiem, aiz neuzmanības pieļaujot notiesātā bēgšanu

30. Janvāris 2025

Senāta Administratīvo lietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību divās lietās, tādējādi stājās spēkā spriedumi, ar kuriem pieteicējiem atstāti negrozīti piemērotie disciplinārsodi – vienam pieteicējam atvaļināšana no dienesta ieslodzījuma vietā, bet otram – amatalgas samazināšana par 15 procentiem uz trīs mēnešiem. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Satversmes tiesā ierosinātas lietas par atbalsta apmēru par meža lietošanas ierobežojumiem mikroliegumu dēļ

30. Janvāris 2025

Trešdien, 29. janvārī, Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas par Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā” 62.1. apakšpunkta un Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai” 90.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. ...

Valsts kontrole

bibliotēka / Prakses materiāli

Pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā. ...

Valsts kanceleja

bibliotēka / Prakses materiāli

Trauksmes celšanas likuma īstenošanas ex-post izvērtējums

Trauksmes celšanas likuma (turpmāk arī – Likums) īstenošanas ex-post izvērtējums veikts par laikposmu no 2019. gada 1. maija līdz 2024. gada 1. aprīlim. Tā mērķis – sniegt vispusīgu Likuma ieviešanas, ietekmes un efektivitātes izvērtējumu tā darbības gandrīz piecos gados, kopš 2019. gada 1. maija. ...

Valsts kontrole

jaunumi

Valsts kontrole izstrādājusi pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam

29. Janvāris 2025

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā. ...

Daneks Hmeļņickis

domnīca / Eseja

Par jēgpilnību sadzīviska rakstura tiesību normās

28. Janvāris 2025

Šis raksts ir par jēgpilnību – vārds iespējams nav valodnieciski korekts, bet pauž autora domu – par tiesību normu jēgu, par to izdošanu, grozījumu izstrādāšanu, raugoties uz to no skatpunkta, ka ar tiesību normām (to grozījumiem) ir gribēts kaut ko sasniegt, kaut ko uzlabot, sakārtot. Ikdienā, saskaroties ar dažādu tiesību normu grozījumiem vai jaunu tiesību normu pieņemšanu, rodas iespaids, ka īsti neko ar to nav gribēts sasniegt, vai nav skaidri saprotams, kāds ir bijis tā mērķis. Grozījumi un jaunās tiesību normas nav piepildītas ar to, lai šo normu piemērošana nestu jēgu, nav piesūcinātas ar jēgpilnību. Tie ir vērsti uz seku risināšanu ne pēc būtības/jēgas. Brīžiem pat liekas, ka pieeja ir formāla un birokrātiska, nevis tāda, lai patiesi būtu jēgpilna – lai tiesību normas būtu viegli atrast, uztver, izprast, piemērot un ievērot, lai tiesību normas darbotos pašas par sevi, kā arī lai tās būtu izpildāmas un administratīvie sodi būtu galējais solis. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par pierādījumu iesniegšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

28. Janvāris 2025

Otrdien, 28. janvārī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu “rajona (pilsētas) tiesai” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Tiks veicināta mediācijas pieejamība, īpaši – ģimenes strīdu risināšanā

28. Janvāris 2025

Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstītā projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros integrēs mediāciju valsts nodrošinātās bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmā. Projekta mērķis ir veicināt mediācijas pieejamību sabiedrībā un to izmantot kā efektīvu rīku strīdu risināšanas gadījumos, nodrošinot valsts sniegto juridisko palīdzību. Mediācija ir cieņpilns strīdu risināšanas veids, īpaši attiecībā uz ģimenes un bērnu jautājumiem, tāpat to var izmantot citos civiltiesiskos strīdos.  ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai pastāv starptautiskas pierādījumu un pierādīšanas tiesības

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Kā apliecina prejudiciālā nolēmuma process Eiropas Savienības Tiesā, nevarētu teikt, ka tiesvedība, kurā netiek noskaidroti fakti, ir neiedomājama. Tomēr nevar noliegt, ka faktu noskaidrošana ir viena no svarīgākajām tiesas funkcijām un uzdevumiem. Neraugoties uz to, starptautisko tiesu gadījumā, pretēji valsts tiesām, kurām pierādīšanas un pierādījumu sistēma ir skaidri paredzēta kādā attiecīgā procesuālajā likumā, to dibināšanas ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Ārlietu ministrija izsludina konkursu uz jurista (ierēdņa) amata vietu

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Ārlietu ministrija Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izsludina konkursu uz JURISTA (IERĒDŅA) AMATA vietu Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā uz nenoteiktu laiku. Ja vēlies iegūt unikālu profesionālo pieredzi, sniedzot savu atbalstu un piedaloties Latvijai stratēģiski svarīgu jautājumu risināšanā, kļūsti par juristu Latvijas ārlietu dienestā! Ko mēs meklējam? ...

Ineta Ziemele, Māris Lejnieks

žurnāls / Aptauja

Ko paredz starptautiskās publiskās tiesības šeit un tagad

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Kārlis Markss sava darba “Der achtzehnte Brumaire des Louis Napoleon” (Luija Napoleona miglas mēneša 18. diena) ievadā ierakstīja labi zināmo teicienu: “Hēgelis ir teicis, ka visi lielie vēstures notikumi un personāži atkārtojas, viņš tikai aizmirsa piebilst, ka pirmoreiz tā ir traģēdija, bet otrajā – atbaidošs farss.” Vēl pirms amatā stāšanās 20. janvārī 47. ASV prezidents jau paspēja publiski paziņot savus nolūkus piesavināties Grenlandi, Panamu un citas teritorijas. Līdzīgā garā bažas rada arvien skaļākās runas par miera sarunām starp ASV un Krieviju, neprecizējot, vai šādās sarunās būtu jebkāda vieta pašai Ukrainai. Baltijas valstu iedzīvotājiem šādi izteicieni nevar neatgādināt par traģisku un jau reiz pārdzīvotu vēsturi... Ko paredz starptautiskās publiskās tiesības šeit un tagad? Lasiet “Jurista Vārda” uzrunātos ekspertus – Inetu Ziemeli un Māri Lejnieku. ...

žurnāls / Notikums

Kasācijas sūdzību skaits turpina samazināties

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

17. janvārī notika ikgadējais Augstākās tiesas pārskata pasākums – plēnums, kurā tika analizēti 2024. gada darba rezultāti. Arī pērn ir turpinājies kasācijas sūdzību skaita kritums, kura ietekmē pēdējos desmitgados saņemto lietu skaits Latvijas augstākajā tiesu instancē ir samazinājies par aptuveni 40 procentiem. ...

žurnāls / Viedoklis

Kad valsts nespēj pildīt savas saistības...

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Gan Latvijas masu medijos, gan populārzinātniskajos izdevumos, gan akadēmiskajā literatūrā tikai fragmentāri ir apskatīti jautājumi saistībā ar valsts maksātspēju/nespēju un kas notiek, ja valsts nespēj pildīt savas saistības. Šie jautājumi bija īpaši aktuāli pasaules finanšu krīzes laikā, kas sākās 2008. gadā, un mūsu masu mediji tam pievērsa uzmanību. Savu artavu te ir devis arī “Latvijas Vēstneša” portāls, kas 2009. gadā ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Viedoklis

Starptautisko tiesību komisijas 2024. gada sesija

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

I. Ievads 2024. gadā norisinājās Starptautisko tiesību komisijas (turpmāk – Komisija) 75. sesija. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) finansiālās krīzes dēļ sesijas ilgums diemžēl tika samazināts no 12 uz 10 nedēļām,1 tomēr kopumā Komisijas darbs bija produktīvs, turpinot starptautisko tiesību kodifikāciju un vairāku būtisku tēmu progresīvu attīstību, kā arī (gan ierobežotā formātā) atzīmējot Komisijas 75. gadadienu ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Numura tēma

Kas sagaida mazās valstis? Starptautisko publisko tiesību aktualitātes

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Šajā nedēļā pieminam tiesību zinātnieci un Satversmes tiesas tiesnesi Dr. iur. Kristīni Krūmu (1974–2016), kuras zinātnisko interešu lokā bija starptautiskās tiesības.1 Tādēļ šoreiz žurnāla fokusā starptautisko publisko tiesību aktualitātes. Plānojot numuru, tika uzrunāti K. Krūmas līdzgaitnieki un domubiedri,2 kā arī daudzsološi jaunās paaudzes autori. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kliedējot mītus: speciālā atļauja pašvaldību vadītājiem ir likumā uzlikts pienākums

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Pagājušā gada nogalē uzvirmoja jautājumi par Saeimā 2024. gada martā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”1 un Pašvaldību likumā2 un šaubas par to ietekmi. Šos grozījumus Saeimā iesniedza Valsts prezidents, un tie likumā “Par valsts noslēpumu” papildināja amatpersonu sarakstu, kurām pēc amata ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot amata pienākuma veikšanai, šajā sarakstā iekļaujot arī pašvaldības domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Šī raksta uzdevums ir vēlreiz atgādināt par Valsts prezidenta iniciatīvas mērķiem un ar grozījumiem piedāvāto risinājumu šo mērķu sasniegšanai, kliedēt trīs mītus par pieņemto grozījumu saturu, tostarp par prasības saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam obligātumu, kā arī iezīmēt no likuma “Par valsts noslēpumu” un Pašvaldību likuma sistēmiski izrietošos secinājumus par rīcību gadījumos, ja pašvaldības vadītājs nesaņem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. ...

žurnāls / Tiesību politika

Civilprocesa likuma reforma: nodevas, brīdinājuma kārtība, izsoles un izmaiņas citās procesa šķautnēs

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

23. janvārī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest izmaiņas attiecībā uz dažādiem procesuāliem jautājumiem. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2022-05-01, uzlabotu tiesas izdevumu un valsts nodevu noteikšanas kārtību, efektivizētu brīdinājuma kārtības procedūru un zaudējumu atlīdzināšanu par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kā arī noregulētu slēgtās izsoles kopīpašnieku starpā un Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzēšanu, Tieslietu ministrija izstrādājusi apjomīgu likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.1 ...

žurnāls / Īsziņas

Atklāts jaunais Ieslodzījuma vietu pārvaldes mācību centrs

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

22. janvārī Olainē, piedaloties tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, Norvēģijas Karalistes vēstniecei Latvijā Īnei Morengai (Ine Måreng) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Dmitrijam Kaļinam, tika atklāts Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrs. Tā atklāšana iezīmē jaunu posmu sodu izpildes sistēmā, turpmāk ieslodzījuma vietās nodarbināto darba pienākumos lielāku uzsvaru liekot uz resocializācijas pasākumu ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padome apstiprina 2025. gada prioritāros darbības virzienus

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

21. janvārī Tieslietu padome (TP) apstiprināja galvenos darbības virzienus 2025. gadam. Šogad TP koncentrēsies uz tiesu sistēmas administratīvā atbalsta funkciju pāreju no izpildvaras uz tiesu varas institūcijām, lai veicinātu tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti. Tas tiks īstenots, nostiprinot attiecīgo regulējumu likumā “Par tiesu varu”. TP ir panākusi konceptuālu vienošanos ar Tieslietu ministriju par tiesu sistēmas ...

žurnāls / Īsziņas

Latvijas Universitāte un Satversmes tiesa noslēdz sadarbības līgumu

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Latvijas Universitāte (LU) un Satversmes tiesa (ST) 20. janvārī noslēdza sadarbības līgumu, lai stiprinātu tiesību sistēmas attīstību, uzlabotu zinātnisko pētījumu un juridiskās analīzes kvalitāti. ST priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsvēra, ka tiesnešu un tiesas darbinieku izglītība un profesionālā sagatavotība ir būtisks priekšnoteikums tam, lai ikviena tiesu varas institūcija efektīvi darbotos visas sabiedrības interesēs. ...

žurnāls / Īsziņas

28. Janvāris 2025 /NR. 4 (1374)

Lai veicinātu valsts konkurētspēju, izmantojot mākslīgā intelekta dotās iespējas, Saeima 23. janvārī konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likuma projektu par mākslīgā intelekta attīstību Latvijā. Ar to paredz izveidot Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru, kas apvienotu valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus mākslīgā intelekta nozares attīstības plānošanā. ● ● ● Saeima 23. janvārī pieņēma paziņojumu par ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

4. Februāris 2025

saturs abonēt

e-žurnāls