MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)
Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)
Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un praksē. Viņa vārds ir kļuvis gandrīz par simbolu, jēdzienu, kas Latvijā ir līdzvērtīgs kādai neapstrīdamai civiltiesiskai patiesībai, kura, pat ja objektīvu apstākļu dēļ jau ir novecojusi, tomēr ir vērā ņemama. Lai izprastu un izvērtētu cilvēka dzīves gājumu, jāiepazīst viņa profesionālās un garīgās attīstības ceļš, uzsver S. Kovaļčuka un K. Eļtazarova, kas šajā “Jurista Vārda” numurā sniedz ieskatu V. Sinaiska biogrāfijā un profesionālajā darbībā. Viena no raksta autorēm – S. Kovaļčuka – personīgi pazinusi V. Sinaiska meitu Natāliju, veicinājusi viņas ierašanos Rīgā deviņdesmitajos gados, šobrīd glabā profesora un viņa meitas piemiņas lietas un joprojām rūpējas par to, lai V. Sinaiska darbība Latvijā netiktu aizmirsta. Šī gada 21. septembrī apritēja 60 gadi kopš profesora V. Sinaiska nāves dienas. Šai sakarā Kristus piedzimšanas katedrālē Rīgā paredzēts piemiņas dievkalpojums, bet krievu studenšu korporācija “Sororitas Tatiana”, kurā savulaik darbojās arī Natalija Sinaiska, apsver iespēju atjaunot Vasilija Sinaiska piemiņas plāksni pie nama Antonijas un Dzirnavu ielas stūrī, kur dzīvoja profesora ģimene. (Pēc N. Sinaiskas iniciatīvas šāda plāksne jau bija uzstādīta 1994. gadā, bet pēc diviem mēnešiem pazuda.) ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)
Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)
Jau ceturto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Pirmie trīs JV rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos god­algotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vērtīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts JV, tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesā tapušu pētniecisku darbu (tai skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2008. gadu). Šoreiz konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2009. gada 15. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eksperti. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī balvas no VSIA "Latvijas Vēstnesis" – juridiskā literatūra. Šajā numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem (e-pasts: gatis.litvins@lv.lv). Aicinām jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam un vēlam veiksmi! JV redakcija ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)
Latvijas partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums ir tapis ilgi un pakāpeniski. Šī regulējuma galvenais mērķis ir mazināt naudas ietekmi uz politiku. Saeima 2008. gadā un 2009. gada sākumā pieņēma vairākus grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai nostiprinātu un padarītu dzīvotspējīgu priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu, kura galvenais elements ir partiju tēriņu "griesti". Lai pēc pašvaldības vēlēšanām novērtētu jauno likuma grozījumu efektivitāti un diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā pirms 2010. gada Saeimas vēlēšanām, šā gada 8. septembrī sabiedriskās politikas centrā "Providus" notika diskusija "Kā uzlabot priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu?". Pasākumā sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka prezentēja monitoringa "Politisko partiju izdevumi pirms 2009. gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" rezultātus. Diskusijā piedalījās arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, Valsts prezidenta kancelejas, Nacionālās radio un televīzijas padomes un citu iestāžu pārstāvji, eksperti, kā arī citi interesenti. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties