Ziņojumā par monitoringa rezultātiem I. Kažoka norādīja, ka tiesiskais regulējums ir uzlabots, tomēr vēl joprojām tajā ir saglabājušās vairākas nepilnības. Lai arī ir paaugstināts un padarīts elastīgāks (piesaistīts vidējās algas svārstībām) priekšvēlēšanu tēriņu "griestu" apmērs, izveidots tā saukto trešo personu priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums, noteikts pienākums plašsaziņas līdzekļiem laikus deklarēt politiskās reklāmas cenas un aizliegums tās mainīt kampaņas laikā, izveidots mehānisms, kas ļauj kontrolēt partiju tēriņu apjomu vēl pirms vēlēšanu dienas, un noteikts pienākums iemaksāt Valsts kasē priekšvēlēšanu "pārtēriņu", joprojām pastāv bažas, ka politisko reklāmu īpatsvars partijas izdevumos ir pārāk liels, ir pārāk zemas sankcijas par likumu pārkāpumiem un nav slēptās reklāmas aizlieguma un sankciju par tā pārkāpumiem.

Atklājušās arī iepriekš nepamanītas, ar jaunā regulējuma neefektivitāti saistītas problēmas. No monitoringa rezultātiem izriet, ka būtu jāpārskata partiju priekšvēlēšanu "griestu" apmērs, nosakot tos zemākus. 2010. gada vēlēšanu kampaņā partiju tēriņu "griestu" apmērs būs ievērojami augstāks (aptuveni 570 000 latu uz reklāmām, pasta izdevumiem un pabalstiem vien) nekā 2009. gadā, jo tas ir piesaistīts vidējās darba algas izmaiņām divus gadus pirms vēlēšanām. Šāds 2010. gada kampaņu tēriņu limits ir pārāk augsts. Ja tas netiks mainīts, tad 2010. gadā vēl vairāk būs apdraudēta vēlēšanu vienlīdzība, partijas būs spiestas meklēt finansējumu "par katru cenu", kā arī palielināsies partiju atkarība no šaura bagātu personu loka. Alternatīva tēriņu limita samazinājumiem ir mazināt partiju vajadzību pēc naudas. Tā kā joprojām caurmērā vairāk nekā 70% no partiju priekšvēlēšanu izdevumiem tiek tērēti politiskajai reklāmai, tad efektīvs līdzeklis būtu reklāmas apjoma limitēšana vai ilgāks politiskās reklāmas aizliegums.

Papildus tam jāievieš un jāpa­stiprina sankcijas par priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumu pārkāpšanu, jānosaka tā sauktās slēptās reklāmas aizliegums un atbilstošas sankcijas par tā pārkāpumiem, jānosaka politiskās reklāmas televīzijā apjoma ierobežojumi un būtu jāapsver, vai ir nepieciešams ļaut partijām pretendēt uz reklāmas apjoma atlaidēm. Tāpat jānosaka pienākums laikus deklarēt politiskās reklāmas cenas arī tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā reklamēties internetā vai izvietot vides reklāmas, jāpārskata priekšvēlēšanu tēriņu "griestos" ietilpstošās izdevumu kategorijas, jāatvieglo kontroles iespējas pār pārkāpumiem vēl pirms vēlēšanu dienas, jānosaka konkrēti tēriņu limiti pašvaldību vēlēšanās tad, ja vienā pašvaldībā vienā sarakstā startē vairākas partijas.

KNAB vadītājs N. Vilnītis arī norādīja uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Šobrīd 20–38% no kopējiem partiju priekšvēlēšanu tēriņiem atbilstoši likuma prasībām nav ierobežoti. Politiskās partijas un to apvienības var tērēt neierobežotus finanšu līdzekļus reklāmas materiālu sagatavošanai, vēlēšanu kampaņas plānošanai un organizēšanai, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām, telpu nomai vēlēšanu kampaņas vajadzībām, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu izdevumu publicēšanai. Šāds regulējums neierobežo atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai, tādēļ priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi būtu attiecināmi arī uz tiem.

Būtu maināma kārtība, ka KNAB ir tiesības apturēt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju gadījumā, ja tiek konstatēti priekšvēlēšanu aģitācijas limita pārkāpumi. To vajadzētu darīt tiesai, lai neradītu šaubas par lēmuma objektivitāti un taisnīgumu. N.Vilnītis noliedza, ka tas būtu lēns un smagnējs process, jo, viņaprāt, tas aizņems tikpat ilgu laiku, cik to pēc visu materiālu saņemšanas darītu KNAB vadītājs.

Arī KNAB vadītājs minēja nepieciešamību veikt grozījumus, definējot, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, un nosakot tās aizliegumu. Būtu jāapsver jautājums, vai arī uz komerciālo raidorganizāciju darbinieku rīcību priekšvēlēšanu periodā būtu attiecināmi ierobežojumi, līdzīgi kā tas šobrīd ir noteikts sabiedrisko raidorganizāciju darbiniekiem, lai izslēgtu gadījumus, ka deputāta kandidāts, piemēram, vada raidījumu. Lai ierobežotu administratīvo resursu izmantošanu politiķu popularizēšanai priekšvēlēšanu periodā, 30 dienas pirms vēlēšanām varētu aizliegt izdot preses izdevumus, kas tiek finansēti no pašvaldību resursiem.

Savus apsvērumus par I. Kažokas un N. Vilnīša priekšlikumiem izteica Saeimas deputāti, norādīdami, ka jāturpina darbs pie regulējuma uzlabošanas. Tam nepieciešama visu Saeimā pārstāvošo politisko partiju griba, un tas darāms kopā ar visām kompetentajām iestādēm un ekspertiem.

Diskusijā izkristalizējās tēze, ka, neraugoties uz nepieciešamajiem uzlabojumiem, kopumā pašreizējais regulējums ir izturējis pārbaudi. Šajās vēlēšanās nav konstatējami tādi pārkāpumi kā 2006. gada Saeimas vēlēšanās.

Tika diskutēts arī par valsts finansējuma nepieciešamību. Lielākā daļa diskusijas dalībnieku piekrita: lai nodrošinātu politisko partiju iekšējo demokrātiju un nodrošinātu citus demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošus standartus, būtu jāievieš politisko partiju finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem. Saeimas deputāti pat norādīja, ka likumdevējs jau ir veicis pirmās iestrādes un turpmākie soļi ir gaidāmi no valdības. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma Pārejas noteikumu 17. punktā ir ietverts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2009. gada 1. maijam izstrādāt šā likuma grozījumus par politisko organizāciju (partiju) daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Diskusijas laikā tika norādīts, ka Ministru kabinets tos ir izstrādājis, tomēr, ņemot vērā budžeta iespējas, tas pašlaik netiek virzīts izskatīšanai Saeimā. Daži diskusijas dalībnieki šādu rīcību novērtēja kā nepareizu. Lai arī pašlaik budžeta līdzekļi tiek izlietoti pamatfunkciju veikšanai, tomēr izstrādātais regulējums būtu jāizskata Saeimā, lai, iestājoties labākai ekonomiskajai situācijai, tas jau būtu gatavs.

Gatis Litvins